Nesamērīgums – tā vienā vārdā var pateikt par Valsts kontroles secināto revīzijā par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādāšanas sistēmu. Poligonos topošās iekārtas tiek celtas ar jaudu, kas esot būtiski lielāka par atkritumu daudzumu realitātē.
"Konkrēti arī Dienvidkurzemes reģionā mēs redzējām tieši šādu situāciju. Kad poligonā tiek veidota iekārta ar vairāk nekā 20 tūkstošu tonnu pārstrādes jaudu gadā, savukārt reāli radītais atkritumu daudzums tajā reģionā ir mazliet vairāk nekā 10 tūkstoši tonnu gadā. Ko tas nozīmēs iedzīvotājiem? Tas nozīmē, ka lielas jaudas būs arī jāuztur, lielas jaudas izmaksā vairāk, nekā tam vajadzētu izmaksāt, un beigu beigās tas diemžēl varētu atspoguļoties uz lielākiem tarifiem iedzīvotājiem," skaidroja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Tikmēr uzņēmumā "Liepājas RAS", kas apsaimnieko daļā Kurzemes radītos atkritumus, sacīja – Valsts kontrole neobjektīvi novērtējusi reālo situāciju un tās veiktie aprēķini neatbilst patiesībai.
"Es nedomāju un neuzskatu, ka mūsu jaudas ir pārvērtētas un ka tas būtu kaut kādā veidā slikti mūsu iedzīvotājiem. Mēs esam diezgan rūpīgi rēķinājuši mūsu atkritumu plūsmu, un tas atkritumu daudzums, ko mēs šobrīd nododam atkritumu pārstrādes ceham, ir apmēram 25–26 tūkstoši tonnu gadā. No tā kādi 70–80 procenti, kas ir pie 20 tūkstošiem tonnu, nāks ārā bioloģiju saturoši," skaidroja SIA "Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols.
Par nozari atbildīgajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) savukārt norādīja, ka jaunbūvējamo rūpnīcu prognozējamās jaudas, reaģējot uz reālo situāciju, iespējams mainīt. Piemēram, iegādājoties mazākas kapacitātes atkritumu pārstrādes iekārtas par tām, kādas bijušas sākotnēji iecerētas.
"Mēs bijām pasūtījuši pētījumu, kur tika veikts novērtējums, lai tiešām šos skaitļus varētu aprēķināt un saprast, cik mums kādas jaudas nepieciešamas un kā tās attīstīt tālāk.
Un, ja mēs runājam par to, ka tālāk tas ir iecirsts akmenī un neko nevar mainīt, tad tā nav, to pierāda arī "Getliņu" gadījums.
Tad, kad uzņēmums jau konkrēti gatavo savu projekta pieteikumu, tad rēķina savas potenciālās jaudas, un, ja kaut kas ir situācijā mainījies, attiecīgi tad arī [var] veikt zināmas korekcijas savos projektos, piesakoties jau uz finansējumu," skaidroja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana Latvijā ir būtiski aizkavējusies. Citas Eiropas Savienības valstis to sāka darīt 2008. gadā, bet Latvija – tikai tagad. Valsts kontroles aprēķini liecina, ka šīs kavēšanās dēļ Latvijas iedzīvotāji kopā šajos gados par pakalpojumu pārmaksāja aptuveni 16 miljonus eiro. Jaunās sistēmas ieviešana valstī saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu jāpabeidz līdz nākamā gada beigām.
