Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Ints Ķuzis laikā, kad notika pārdevējas slepkavība Saulkalnē, bija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. Viņš šo noziegumu atceras un saka – tas notika krīzes laikā. Krīze tolaik bija arī policijā, jo tika samazinātas algas un daudzi policisti darbu pameta. „Bet tas nekādā veidā nevar būt par pamatu kaut kādai pierādījumu vākšanas kvalitātei,” saka Ķuzis.
Ķuzis domā, ka izmeklētāji pārsteidzās, sūtot lietu uz kriminālvajāšanu.
Vajadzējis atskatīties uz izdarīto un pavērtēt, vai uz visiem jautājumiem ir atrastas atbildes. „Tai pašā laikā arī šī persona… bija brīdis, kad šī persona sadarbojās [Šarovs sākotnēji atzina vainu, bet vēlāk tiesā to noliedza, sakot, ka kameras biedrs piespiedis atzīties], ar izmeklēšanu, kas arī liecināja par to [ka īstais aizturēts], un nav mums nekādas informācijas, ka kāds būtu viņam kaut kādā veidā izspiedis vai izsitis [atzīšanos],” saka policijas priekšnieks.
Ķuzis piekrīt, ka izmeklēšanā bijušas procesuālas neizdarības. Tomēr policijas šefs nedomā, ka šī lieta nav atklājama: „Tas tiešām būtu tāds jautājums, pierādīt savu profesionalitāti. Un es domāju, ka tur nevar teikt tā, ka tur visi gali ir ūdenī un viss ir pazaudēts. Tā nav! Tā nav, un
es domāju, ka šajā lietā notikti vēl būs turpinājums.”
Ir bijuši gadījumi, kad policija atklāj ļoti senas lietas. Viņš atgādina, ka par noziegumiem, par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu, noilguma nav. Policijā ir neatklātas slepkavību lietas. Tās policija iekšienē dala trijās kategorijās. Baltās, tās ir lietas, kur ir skaidrs vainīgais. Pelēkās – tādas, kurās vēl ir jautājumi. Un tumšās lietas, kurās nekas nav zināms.
Taču mēdz būt gadījumi, kad tumšās lietas negaidīti kļūst gaišas. Ķuzis atzīst, ka nereti tā ir veiksme: „Mūsu aprindās, runājot par izmeklēšanu, veiksme - tas ir tuvākais brālis.”
Galvenais sākumā ir ielikt izmeklēšanai fundamentu. Savākt visu, ko var. Piemēram, Saulkalnes lietā ir DNS, kad tas noskaidrosies, tad, iespējams, būs kāds rezultāts.
Cik ir neatklātu slepkavību, Ķuzis nezina, esot jāskaita. Bet procentuāli policija atklāj virs 80% no visām slepkavībām.
Runājot par izmeklēšanu un tās kvalitāti, Ķuzis saka, ka daudz palīdzējusi tehnoloģiju attīstība. Piemēram, agrāk notikuma vienu aprakstīja un nereti šie apraksti aizņēma 50 lappuses. Mūsdienās policisti notikuma vietu filmē un izmanto citas tehnoloģijas.
„Mēs izmantojam šajās smagajās lietās 3D foto kameru, kas faktiski notikuma vietu uztaisa tā, ka tu to pēc tam redzi datorā, programmatūrā, tu vari ieiet katrā stūrī un paskatīties, izmērīt,” stāsta policijas priekšnieks. Kriminālistika ir spērusi lielus soļus. Liels sols bija DNS analīzes, jo pirms tam varēja noteikt vien asinsgrupu un rēzusu.
Ķuzis saka, ka policija zina, kā izmeklēt slepkavības: „Ja uz policijas iecirkni atnāk cilvēks ar dokumentu čupu, līgumiem un tā tālāk, nu tur sāk rasties problēmas. Ja cilvēks atnāk uz iecirkni, atvainojos, ar nazi mugurā, visi zina, kas ir jādara, kā ir jādara.
Es domāju, ka šeit, tieši par slepkavībām runājot, izmeklēšana ir vissakārtotākais lauciņš”.
Lai gan pērn ir pieaudzis slepkavību skaits, tas ir saistīts ar vardarbību ģimenēs. Ķuzis norāda, ka visbiežāk upuris ir pazinis uzbrucēju. Taču viņš ir pārliecināts – Latvijā dzīvot ir droši.
