"Policijas pēdējā reorganizācija bija 2009. gadā, kas bija balstīta ne tik daudz uz darba izvērtēšanu kā izdevumu samazināšanu. Pēc desmit gadiem būtiski izmainījusies situācija - ģeopolitiskie apstākļi un migrācijas izaicinājumi. Mēs gribam jaunu VP [darba] modeli palaist 2021. gadā. [Patlaban] strādā darba grupa, kura iet cauri procesiem un lietām, lai saprastu, kā to uzlabot. Mums katrs policists ir svarīgs - reorganizācija neietekmēs policistus, neviens netiks atbrīvots no darba. Varbūt kādam nāksies samainīt darba vietu," stāstīja Ķuzis.
Priekšnieks norādīja, ka katrs cilvēks ir vērtība un policija saskaroties ar darbinieku aiziešanu. "Mēs veicam darbinieku anketēšanu - kad atnāk un kad aiziet. Mēs redzam, ka 70% no darbiniekiem, sākot strādāt, saka, ka tas ir viņu dzīves aicinājums, bet, ejot projām, nosauc trīs iemeslus - atalgojums, darba apstākļi un slodze," tā Ķuzis.
Tāpat VP priekšnieks noliedza, ka viņam būtu radušās domstarpības ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu ("KPV LV"). "Ir jauns ministrs, jauni uzstādījumi. Mans uzdevums un mērķis ir nodrošināt, lai mūsu funkcijas tiktu pildītas. Man ir skaidri ministra uzstādījumi un prasības. Tas sasaucas ar mūsu stratēģiskajiem mērķiem," pauda Ķuzis.
Savukārt, komentējot Administratīvo pārkāpumu procesu likumu, kas nākamgad stāsies spēkā, Ķuzis norādīja, ka tas būs līdzīgi 2005. gadam, kad ar jauno Kriminālprocesa likumu mainījās visas izmeklēšanas filosofija. "No 1. janvāra mainās administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procedūra. Policija sāk kļūt par tiesu, bet tiesa tiek izņemta ārā no administratīvajiem pārkāpumiem. Mēs ļoti ceram, ka [darbu atvieglos] digitalizācija," pauda Ķuzis.
Policijas priekšnieks tomēr veltīja kritiskus vārdus tam, ka Administratīvo pārkāpumu likums neļaus arestēt dzērājšoferus, norādot, ka likumsargi katru nedēļu pieķer 60 - 70 dzērājšoferus. Savukārt reidu laikos - pat ap 100 dzērājšoferiem. "Šodien arests iedveš bailes. Iedveš kaut kādu tiesiskuma apziņu. Tiesību liegšana... kas liegs braukt bez tiesībām?" tā Ķuzis.
KONTEKSTS:
Ģirģens ar Ķuzi augustā vienojās par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, kas cita starpā paredz esošo vadītāju prasmju izvērtēšanu, motivācijas mehānisma izstrādi, kā arī rotāciju. Rīcības plānā ietverts vairāku praktisku darbību kopums, tostarp tādu jomu uzlabošanā kā izmeklēšanas kvalitātes celšana, policijas personāla profesionalitātes paaugstināšana, savstarpējās komunikācijas, komunikācijas ar sabiedrību uzlabošana un disciplinārprakses stiprināšana un uzlabošana.
Rīcības plāns paredz, ka starp policijas struktūrvienībām tiks noteikta konkrēta piekritība, izveidota ciešāka sadarbība ar prokuratūru, tādu esošo instrumentu kā kriminālprocesi vienkāršošana, plašākas ieviešanas kontrole, lai atslogotu izmeklētājus un viņi iegūtu laiku procesu izmeklēšanai, un citi pasākumi. Tostarp arī izmeklētāja atalgojuma piesaistīšana rajona prokurora līmenim. Tāpat tiek paredzēti pasākumi, kas vērsti uz personāla novērtēšanu, motivēšanu, kontroli, tāpat arī personāla piesaisti un atlasi, kā arī disciplinārprakses uzlabošanu un tiešo vadītāju atbildības jomas palielināšanu.
Rīcības plānā iecerēts aktīvāk izmantot rotāciju. Iekšlietu minitrijā norāda, ka tas ir labs personālpārvaldības instruments, kas ļauj efektīvi izmantot vadītāju pieredzi, zināšanas un prasmes, vienlaikus stiprinot un attīstot gan struktūrvienību, gan arī ļaujot vadītājiem piedzīvot jaunus izaicinājumus un izvairīties no rutīnas.
