ĪSUMĀ:
- Sēde sasaukta, lai gāztu no amata mazākuma koalīcijā nonākušo mēru Burovu.
- Darba kārtība liecināja: viņš vienojās ar 4 deputātu bloku “Rīgai” un amatu saglabās.
- Tomēr sēdes sākšanai trūka kvoruma un izgāzies plāns par jaunu koalīciju.
- Bloks “Rīgai” nolēma sēdi neapmeklēt nemierā ar plānu “uzgrūst mums “Rīgas satiksmi” un Centrāltirgu”.
- Pēcpusdienā arī nopludināta bloka deputāta telefonsaruna par plāniem pārņemt varu Rīgā.
- Opozīcija kritizē izgāztās koalīcijas tapšanu un uzstāj uz ārkārtas vēlēšanām.
- Kvoruma var nebūt arī piektdien sasauktajā domes sēdē.
- Burovs pēc nenotikušās sēdes: domstarpības ar topošās koalīcijas partneriem radījuši strīdi par amatiem.
- Ja kvoruma nebūs 3 sēdes pēc kārtas, tas var kalpot par pamatu rosināt Rīgas domes atlaišanu.
- Burovs: Spiežam startu uz ārkārtas vēlēšanām. Un no tā es nebaidos.
-
Ja arī piektdien nebūs kvoruma, Burovam trešā sēde jāsasauc līdz decembra beigām.
-
Tikmēr opozīcijas deputāti pieprasījuši sasaukt 2 ārkārtas sēdes, lai no amatiem atceltu vairākus koalīcijas pārstāvjus.
-
Burovs gan neizslēdza, ka vienošanās par koalīcijas izveidošanu vēl ir iespējama.
Domes sēdē reģistrējās tikai 10 domnieki. Sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse jeb vismaz 31 deputāts. Līdz ar to Burovs pasludināja sēdi par nenotikušu un nākamo domes sēdi sasauca piektdien pulksten 9.00 no rīta.
Rīgas domes ārkārtas sēdes sasaukšanas sākotnējais mērķis bija gāzt mazākuma koalīcijā nonākušo Burovu. Taču darba kārtība rādīja, ka mēram ir izdevies panākt atbalstu četros līdzšinējos opozicionāros no bloka "Rīgai", kam piesolīti vicemēra amati. Vicemēra amats bija solīts deputātam Druvim Kleinam, savukārt Oskars Putniņš, bloka vadītājs, tiktu ievēlēts Rīgas brīvostas valdē.
Tas ļāva secināt, ka Rīgā izveidota jauna vairākuma koalīcija, tādējādi attālinot opozīcijas cerības uz ārkārtas vēlēšanām. Tomēr sēdes sākšanai trūka kvoruma.
Līdz šim varēja teikt, ka Rīgas domes vadībā puslīdz stabils ir 28 deputātu bloks no “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” domniekiem, taču politiski Rīga piedzīvo nepieredzētu nestabilitāti.
Līdz vicemēra Vadima Baraņņika atbrīvošanai koalīcijai vairākumu nodrošināja tā sauktais neatkarīgo deputātu četrinieks jeb domnieki, ko vasarā par nepaklausību padzina “Saskaņa”.
Līdz ar koalīcijas palikšanu mazākumā opozīcija rosināja neuzticību izteikt arī mēram Burovam. Bet pēdējā mirklī viņš sev nodrošināja vairākumu – viņam atbalstu vēl pēcpusdienā solīja citi četri deputāti, kas patriekti vai paši aizgājuši no opozīcijas partijām un vēl pagājušajā nedēļā bija par visas domes vadības atlaišanu – bijusī Nacionālās apvienības deputāte Baiba Broka, no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs, kā arī drīz pēc ievēlēšanas partiju “Latvijas attīstībai” pametušais Oskars Putniņš.
“Mums mainās viss ik pēc 5 minūtēm, mēs frakcijā izrunājām un nolēmām neapmeklēt šo sēdi,” atzina Putniņš.
Tādējādi ir izgāzies Rīgas domes vadības plāns izveidot jaunu 32 domnieku koalīciju. Putniņa četrotnei tika solīti ietekmīgi un naudas ziņā ar vairāku tūkstošu eiro algām atlīdzināti amati Rīgas brīvostas valdē, vicemēra krēsls, kā arī Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja amats.
Kāpēc Putniņa četrinieks šovakar pārdomāja?
Domes sēdes kārtība liecinājusi, ka “uz mums plānots uzgrūst “Rīgas satiksmi” un Rīgas Centrāltirgu, politisko atbildību par šīm problemātiskajām kapitālsabiedrībām”, tad
mums ir aizdomas, “ka ar mums spēlējas un grib visas savas problēmas nogrūst uz mums, un mums tas nav pieņemams”.
Iespējams, pēkšņā četrinieka pārdomāšana nav meklējama kapitālsabiedrību pārvaldībā.
Divas stundas pirms sēdes Jaunās konservatīvās partijas deputāts Valters Bergs internetā ievietoja audio ierakstu, kurā bloka “Rīgai!” deputāts Imants Keišs klāsta plānu, kā Rīgā pārņemt varu.
“Ieliekam mēs par vietnieku Druvi Kleinu. Tad opozīcija savāc balsis, gāžam mēru un vietnieci [Annu] Vladovu. Tad vietas izpildītājs paliek Kleins, un noairējam tā, ka opozīcija pārņem varu,” klāstījis Keišs.
Proti, piedāvājums bija vispirms tikt pie vicemēra amata, bet pēc tam jau kopā ar opozīcijas nodrošinātu vairākumu gāzt pašreizējo domes vadību. Oskars Putniņš ne noliedz, ne apstiprina, ka plāns bijis gāzt Burovu.
Tas gan būtu pārdrošs solis, jo opozīcija, visticamāk, nebūtu gatava doties pašu patriekto četru deputātu pavadā. Tā ļauj domāt frakciju līderu izteikumi.
Jānis Ozols no Jaunās konservatīvās partijas uzstāj uz ārkārtas vēlēšanām. Tās gan varēs sagaidīt, ja nenotiks arī nākamās divas domes sēdes.
“Mēs redzēsim, vai vieglās uzvedības deputāti būs konstatējuši savu cenu un vērtību un vai kāds viņus būs nopircis,” sacīja Ozols, atzīstot, ka ar to domājis Putniņa četrinieku.
Izgāztās koalīcijas tapšanu kritizē arī neatkarīgo četru deputātu frakcijas līderis Valērijs Petrovs.
“Es šo visu varu nosaukt par politisko prostitūciju, Rīgas domē notiek tirgošana ar amatiem un nav neviena vārda par rīdziniekiem,” sacīja Petrovs.
Burovs pēc nenotikušās sēdes presei stāstīja, ka domstarpības ar topošās koalīcijas partneriem radījuši strīdi par amatiem un Rīgas uzņēmumu pārraudzību. “Saskaņa” vēlējās trešo vicemēra posteni deputātam Sandrim Bergmanim, kā arī pārraudzīt Rīgas tūrisma attīstības biroju. Savukārt bloks “Rīgai!” vēlējās savā pārraudzībā “Rīgas mežus”.
“Es uzskatu, ka mēs esam gatavi kompromisam. Mēs esam saimnieciska partija, mēs esam gatavi par to runāt, bet ne ar šiem cilvēkiem,” sacīja Burovs.
Tā kā kvoruma var nebūt arī piektdien sasauktajā domes sēdē, mērs Burovs jau paredz ceļu uz ārkārtas vēlēšanām.
“Es nofiksēšu, ka šī sēde nenotiek kvoruma trūkuma dēļ. Spiežam uz startu uz ārkārtas vēlēšanām. Un no tā es nebaidos, es to nedaru speciāli, bet ar vieglu sirdi,” sacīja Burovs.
Šī bija pirmā Rīgas domes sēde, kura nav notikusi kvoruma trūkuma dēļ. Ja notiks vēl divas šādas sēdes, tas var kalpot par pamatu rosināt Rīgas domes atlaišanu.
Ja arī piektdienas sēdē nebūs kvoruma, Burovs par to informēšot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (“Attīstībai/Par!”), kurš gan norāda – lai domi atlaistu, nepieciešamas trīs sēdes bez kvoruma.
"Dome faktiski tuvojas tam, ka ir lemt nespējīga. Un, ja būs trešā sēde, ministrs varētu lemt, vai jārosina domes atlaišana. Bet citāda rīcība no ministra likumā netiek prasīta," pauda Pūce.
Pūce norādīja, ka Burovam trešā domes sēde jāsasauc līdz decembra beigām.
Tikmēr opozīcijas deputāti jau pieprasījuši sasaukt divas ārkārtas sēdes, lai no amatiem atceltu vairākus koalīcijas pārstāvjus. Sēdēm jānotiek nākamo trīs dienu laikā.
Burovs gan neizslēdza, ka vienošanās par koalīcijas izveidošanu vēl ir iespējama: “Es arī naktī neizslēdzu telefonu,” piebilda mērs.
KONTEKSTS:
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.
Savukārt oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks.
Tādējādi domes koalīcija palika mazākumā ar 28 no 60 balsīm.
Tikmēr VARAM paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt.
