Tie ir cilvēki, kas Latvijā saņēmuši patvērumu, bet nolēmuši valsti atstāt un doties uz citu Eiropas Savienības valsti. Tur viņi tiek “noķerti” un deportēti atpakaļ uz Latviju. Taču Latvijā šādiem cilvēkiem vairs nepienākas nekādi pabalsti.
LTV apraksta kādas daudzbērnu ģimenes stāstu, kura saņēma Latvijā patvērumu, bet ar vienīgo pieejamo pabalstu, kas ir 100 eiro mēnesī vienam cilvēkam, nevarēja atļauties pabarot bērnus. Ģimene nolēmusi pamest Latviju, bet ārzemēs pēc kāda laika viņus aizturēja policija – ar vienā Eiropas Savienības valstī piešķirto patvērumu citā var ieceļot, bet nedrīkst pavadīt ilgāk par trīs mēnešiem.
Bēgļus deportēja atpakaļ uz Latviju, taču, iznākot no lidmašīnas, viņi ar pieciem bērniem būtībā palika uz ielas.
Izņēmuma kārtā bēgļus uz laiku piekrita izmitināt centrs “Mucenieki” – neskatoties uz to, ka likums tur ļauj atrasties tikai tiem, kas pieprasījuši patvērumu, un tikai tik ilgi, kamēr gaida valsts lēmumu. Uz Latviju atpakaļ atvestajai ģimenei nebija ne tikai jumta virs galvas, bet arī dokumentu (tiem bija beidzies termiņš) un jebkāda valsts atbalsta. Iemesls – pabalsts un valsts apmaksāti mentoru pakalpojumi pieejami tikai dažus mēnešus pēc patvēruma piešķiršanas, bet tas laiks jau bija pagājis. Arī sociālajā dienestā nevarēja reģistrēties, jo tam vajadzīgi dokumenti. Bez tiem nevar atrast arī darbu. Pašvaldības palīdzību nevarēja saņemt, jo nepieciešama deklarēta dzīvesvietas adrese. Ģimeni izglāba biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” – nopirka lielveikala dāvanu kartes, atrada sponsoru, kas apmaksāja dzīvokli, piešķīra mentoru.
LTV atzīmē, ka pagaidām šī situācija ir unikāla, taču drīzumā šādu ģimeņu varētu būt daudz.
Pēc Sabiedrības integrācijas fonda datiem pēdējos 4 gados Latvijā patvērums piešķirts vairāk nekā 900 cilvēkiem un divas trešdaļas Latviju pametuši. Visticamāk, lielākā daļa devās uz Vāciju.
Vācija un Latvija tagad gatavojas parakstīt līgumu, kas nodrošina labāku sadarbību bēgļu atgriešanā. Tas pat pieļauj čarterreisu organizēšanu, lai deportētu lielākas cilvēku grupas. Taču Latvija tam nav gatava. “Gribu palīdzēt bēgļiem” mentors Suleimans skaidro – ja vienu ģimeni “izvilka”, tad vairākām resursu nepietiks.
Jau vasarā Tiesībsarga birojs bija cēlis trauksmi – jāizveido atbalsta sistēma tiem, kas atgriezušies Latvijā.
Taču labklājības ministre Ramona Petraviča un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nevar vienoties par to, kuram būtu jāuzņemas rūpes par šiem cilvēkiem.
Labklājības ministrijā skaidro, ka izmitināšanas jautājums vispār nav viņu kompetencē. Ministre Ramona Petraviča norāda – vienīgais, ko valsts varētu izdarīt, ir nodrošināt no Vācijas deportētajiem tiesības dažus mēnešus uzturēties “Mucenieku” centrā. “Muceniekos uzturas gan aizturētie pārkāpēji, viņiem vietas ir pietiekoši daudz, un tie gadījumi ir reti”, skaidro Ramona Petraviča (''KPV LV'').
Taču “Mucenieki” ir iekšlietu ministrijas struktūra un ministrs Sandis Ģirģens (''KPVL LV'') uzskata, ka palīdzība bēgļiem ir labklājības ministrijas lauciņš. Viņš uzstāj – ja Latvijā no jauna iebraukušos bēgļus izmitinās Muceniekos, tad šis centrs jānodod Labklājības ministrijai. Tam atkal nepiekrīt Petraviča. “Lai Petravičas kundze meklē atbilstošāko risinājumu. Es nerisinu Petravičas jautājumus, kas ir viņas kompetencē,” sarunā ar “De facto” komentēja Ģirģens.
