Rīgā cilvēkiem šogad noskaņojums esot patriotiskāks
Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, piemēram, Rīgā 11. novembri atzīmē ar pasākumiem gan centrā, gan apkaimēs. Viena no svētku tradīcijām ir svecīšu nolikšana 11. novembra krastmalā uz aizsargsieta pie Rīgas pils vēsturiskā mūra. Valsts nekustamie īpašumi aicina sveces nest stikla ietvaros.
Uzņēmuma pārstāve Inta Plūmiņa pastāstīja, ka svecēm būs arī otra dzīve: "Izdegušās sveces tiks rūpīgi savāktas. Tās izmantos kā materiālu, no kā Rīgas 21.vidusskolas skolēni un arī iedzīvotāji varēs darbnīcās veidot arī ierakumu sveces, kuras tālāk ceļos atbalstam Ukrainai."
Piektdien, 11. novembrī, Rīgā ar svecīšu nolikšanu, lāpu gājienu, koncertiem un citādi atzīmēta Lāčplēša diena.
Rīdziniekiem un pilsētas viesiem šajā Lāčplēša dienā noskaņojums esot patriotiskāks.
Ar patriotiskām vīru kopas "Vilki" dziedātām dziesmām Latvijas brīvības cīnītājus pieminēja Imantas Sudrabkalniņā. Šeit pie pieminekļa 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem, kas 1919. gadā krita kaujās par tēvu zemi, sapulcējās vismaz 100 dažāda vecuma cilvēku. Pieminekļa pakājē viņi nolika sveces un sarkanbaltsarkanus ziedus.
Dienas garumā aktīvi apmeklēts bija laukums pie Pulvertorņa, kur apskatāmas Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas vienības. Tās labprāt apmeklēja daudz mazu bērnu un skolēnu, kas ieradās kopā ar saviem vecākiem vai skolotājiem.
Spītējot laikapstākļiem, bērniem noskaņojums bija labs un viņi nepacietīgi gaidīja garā rindā, lai ielūkotos bruņumašīnās. Vairākiem cilvēkiem pie krūtīm bija redzamas sarkanbaltsarkanas lentītes un rokās ziedi.
Piektdienas vakarā Rīgā sākās viens no centrālajiem Lāčplēša dienas notikumiem. Latviešu strēlnieku laukumā vairāku stundu garumā koncertēs vairākas Rīgas folkloru kopas un rokgrupa "Līvi". Savukārt Vecmīlgrāvī, kultūras pilī "Ziemeļblāzma", uzstāsies dzejnieks un komponists Lauris Valters un jauktais koris "Norise". Pasākumi gaidāmi arī koncertzālē "Ave Sol" un Rīgas Domā.
Valsts augstākās amatpersonas: Šī diena ir jāsvin, kritušie – jāgodina
No rīta notika svinīgs dievkalpojums. Pēc tam Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš un citas valsts augstākās amatpersonas nolika vainagus Rīgas Brāļu kapos, tādējādi godinot Latvijas brīvības cīnītājus.
Šī ir svētku diena, Latvijas uzvaras diena, karavīri, kas izcīnīja uzvaras, lika pamatu neatkarīgai Latvijai – tādai, kādā dzīvojam pašlaik. Šī diena ir jāsvin un jāgodina kritušie, kuri mūsu brīvību izcīnīja ar savām asinīm. Tā valsts augstākās amatpersonas norādīja, noliekot ziedus gan Brāļu kapos, gan pie Brīvības pieminekļa.
Svinīgā gājienā, kapelāna pavadībā valsts augstākās amatpersonas Lāčplēša dienu iesāka Brāļu kapos godinot cilvēkus, kuri savu dzīvību atdeva, izcīnot Latvijai neatkarību. Svinīgā ziedu nolikšana notika klusējot, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra izpildītās mūzikas pavadībā. Vienīgo vārdu teikšanu atvēlot kapelānam.
Taču šī nav sēru diena. Visai Latvijai šī ir uzvaras diena. Tā norādīja NBS komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kurš aicināja Lāčplēša dienu svinēt: "Dominē cerība uz nākotni, taču dominē tas prieks, kādā veidā mēs šodien šeit dzīvojam, mēs dzīvojam mierā. Salīdziniet, ka pavisam netālu Ukrainā cilvēki iet bojā un notiek karš, tāpēc mums īstenībā ir jāpriecājas, un es domāju, ka lielākā daļa mūsu sabiedrības Latvijā priecājās par šo dienu."
Arī Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra – mēs godinām karavīrus, kuri atbrīvoja Latviju, taču arī šodien brīvā un neatkarīgā Latvija ir jāsargā un mēs varam paļauties uz mūsu karavīriem.
"Mūsu armija, mūsu bruņotie spēki ir vieni no kvalitatīvākajiem, labākajiem NATO kopumā. To es varu droši apgalvot. Un šodien esam kopā ar mūsu bruņotajiem spēkiem, jo tas ir tas pamats kādēļ mēs varam teikt, ka Latvija ir droša un kopā mēs ceļam šo valsti," atzīmēja Levits.
Svinīgo ceremoniju vērot ieradušies bija gan lieli, gan mazi.
Ulbrokas vidusskolas skolnieces Kate Karlīna Kalniņa un Sindija Paura pauda: "Diena lieliska, prezidentu ieraudzīt, sarokoties ar amatpersonām, lieliski. Atzīmēt pašu Lāčplēša dienu arī. Tā ir mūsu skolas tradīcija." Savukārt Ulbrokas vidusskolas skolniece Margarita Poriete sacīja: "Mēs, 5.klases, vienmēr, kad esam izrunājuši par Lāčplēša dienu, par Latvijas armijas uzvaru pār Bermontu, vienmēr braucam uz Brāļu kapiem, noliekam svecītes."
Daudzi interesenti piektdien Vecrīgā pulcējās pie Pulvertorņa, lai apskatītu tur izvietoto Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi:
Vēlāk sekos lāpu gājiens, uguns plosta palaišana Daugavā, spēka dziesmu koncerti, tematiskas darbnīcas, izstādes un dokumentālā kino filma.
Kā ierasts, Latvijas Televīzijā (LTV) īpaši atceres dienai veltīta programma – plkst. 18 LTV1 plānots īpašais ziņu speciālizlaidums, kurā vēstīs par piemiņas pasākumiem Brāļu kapos Rīgā, par lāpu gājienu galvaspilsētā un Lāčplēša dienas notikumiem citviet Latvijā. Savukārt plkst. 20.50 LTV1 – tiešraide no svecīšu sienas pie Rīgas pils.
Savukārt Daugavpils cietokšņa dārzā, pie atjaunotā pieminekļa Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Zemgales divīzijas 10. Aizputes kājnieku pulka karavīriem, notika svinīgā ziedu nolikšana un Zemessardzes 3. Latgales brigādes 34. kājnieku bataljona 6 jauno zemessargu svinīgais solījums. Piedalījās arī pilsētas domes vadība.
Daugavpilī arī uz ielas satiktie cilvēki uzsvēra, ka svin Lāčplēša dienu un uzskata to par svarīgu.
Lāčplēša dienā sveic NBS orķestru mūziķi
"Viens no galvenajiem Lāčplēša dienas vēstījumiem ir atcerēties, cik mēs varam būt spēcīgi, ja mēs esam kopā, ja esam vienoti. Ja mēs zinām un jūtam, ka mēs to varam, tad mēs to arī izdarām. Ar patriotismu un mīlestību pret savu zemi tu vari izdarīt daudz," Lāčplēša dienas rītā LTV "Rīta Panorāmā" sacīja NBS orķestru galvenais diriģents Andis Karelis.
Pašausti karodziņi kā dāvana garāmgājējiem
Tekstilmāksliniece un studijas "Daces meistardarbi" vadītāja Dace Grīnberga iedibinājusi savu tradīciju – jau trešo gadu Lāčplēša dienas pievakarē viņa pie savas darbnīcas Bruņinieku ielā 49 audīs karodziņus, ko ikviens garāmgājējs varēs saņemt.
"Tradīcija sākās pirms trīs gadiem, kad nāca virsū pandēmija, bija tāds drūms noskaņojums, un radās ideja, ka var gaismiņu iedegt ne tikai krastmalā, bet arī savā ielā. Sagatavoju diegus, ņēmu stelles un devos uz ielas, kad sāka satumst, un aust Latvijas karodziņus, ar ko iepriecināt garāmgājējus," pastāstīja māksliniece.
