Latvija apsolījusi uzņemt ne vairāk kā 250 bēgļu.
“The Wall Street Journal” publiskotais bēgļu sadalījumu pa valstīm - saskaņā ar Eiropas Komisijas ieceri Vācijai būtu jāuzņem aptuveni 34 000, Francijai 26 000 un Spānijai - 16 000 cilvēku. Savukārt Somijai būtu jāuzņem 3182, Igaunijai vairāk nekā 3200 migrantu, Latvijai 2239, bet kaimiņvalstij Lietuvai - 2146 migranti.
Tikmēr ANO augstais komisārs bēgļu lietās aicinājis Eiropas Savienību uzņemt vēl vairāk bēgļu, nekā paredz šis žurnālistu publiskotais plāns - ANO lūdz pārvietošanas programmu paplašināt līdz 200 tūkstošiem cilvēku.
Vairāki koalīcijas politiķi norādījuši, ka brīvprātīgi Latvija vismaz piecu gadu periodā vairāk nevienu papildus bēgli neuzņems. Visai piesardzīgi plānu likt uzņemt Latvijai vēl bēgļus vērtē LTV aptaujātie Saeimas deputāti.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera priekšlikums paredzot sadalīt pa ES valstīm vēl 160 000 bēgļu, par bēgļu krīzi ES līderi spriedīs samitā 14.septembrī.
Taču Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šajās dienās vienojušies par kopīgu pozīciju bēgļu jautājumā – patvēruma meklētāju sadalīšanai pa ES valstīm jābūt noteiktai un obligātai. Kopīga pozīcija ir arī Polijai, Ungārijai, Čehijai un Slovākijai - kvotas nav pieņemamas.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
