Informatīvajā sapulcē Kaunatā tika aicināti pašvaldību pārstāvji, cūkkopji un mednieki, lai skaidrotu un ziņotu par esošo situāciju. Cūku mēri ir iespējams izskaust, ja vien tiek pilnībā ievēroti biodrošības pasākumi. „Nelaist svešus cilvēkus novietnēs. Novietot dezobarjeras. Veikt deratizāciju, tātad grauzēju apkarošanu, kā arī neturēt mājas cūkas ārā, turēt kūtī, lai nebūtu saskarsmes ar meža cūkām. Neiepirkt nezināmas izcelsmes gaļu, un mājas cūkām neizbarot pārtikas atkritumus,” skaidro PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša.
Āfrikas cūku mēris izplatās kontakta ceļā, medniekiem lūgts pastiprināti medīt mežacūkas, lai ierobežotu to migrāciju. „Migrāciju no vienas puses var ierobežot piebarojot. Bet piebarojot ir arī sliktā puse, ka paši mednieki bieži kontaktējas. Ar kājām, ar automašīnām var izvazāt to mēri. Baltkrievijā un Krievijā ir tās valstis, kur pierobežā īpaši nemedī. Ja blīvums tur ir lielāks un šeit piebaro, tad, protams, viņas nāk uz šejieni. Un medīšana atkal ir tas, kas biedē,” stāsta Aivars Lukša, Austrumlatgales virsmežniecības medību inženieris. Savukārt mednieks Imants Dubovskis norāda, ka meža cūkas ir salīdzinoši viegli nomedīt, bet tās visas izmedīt praktiski nevar.
Cilvēki ir satraukušies, tāpēc sapulcē daudz jautājumu tika uzdots nozares speciālistiem. Lai informētu pagastu iedzīvotājus par nepieciešamo rīcību, tika izdalīti informatīvie bukleti, kā arī dezinfekcijas līdzekļi, ko izplatīt pagastos.
