Latgalē vakcinējas kūtrāk
Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta aizvadītā gada nogalē, kad desmit lielākajās slimnīcās potes sāka saņemt mediķi. Vēlāk sāka vakcinēt arī aprūpes iestādes darbiniekus un klientus, pakāpeniski vakcinējamo prioritāro grupu skaitam palielinoties.
Latgalē līdzīgi kā citviet Latvijā Lieldienu brīvdienās durvis vēra arī lielie vakcinācijas centri – Rēzeknē un Daugavpilī. Tur vakcīnu pret Covid-19 saņēma 665 cilvēki. Lai gan Rēzeknē, gan Daugavpilī lielo centru rādītāji bija labi, kopumā Latgale atpaliek no citiem reģioniem. Un tā tas jau ir no paša vakcinēšanās sākuma.
„Latgalē šie tempi ir bijuši jau no paša sākuma zemāki. Laikā, kad Rīgā vakcīnas bija saņēmuši jau 70 procenti medicīnas darbinieku, Latgalē tie bija aptuveni 10 procenti. Tas, ko mēs redzam kombinēti no dažādiem pētījumiem un arī no informācijas, ko mēs esam saņēmuši no citiem avotiem, Latgalē iedzīvotāji ir negatīvāki pret vakcināciju tādu aspektu dēļ, ka mums ir jārēķinās ar citu informācijas telpu un vakcīnu piedāvājumu Latvijā un kaimiņvalstī. Un iedzīvotāji gribētu izmantot kādu citu vakcīnu, – tas ir izteiktāk Latgalē nekā citos Latvijas novados. Un mums jārēķinās, ka kopumā negatīvāk ir noskaņoti iedzīvotāji ar vidēji zemāku ienākumu līmeni un zemāku izglītības līmeni, un Latgalē ienākumu līmenis ir vidēji zemāks nekā Latvijā,” skaidroja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.
Ko saka Latgales iedzīvotāji?
Daļa Latvijas Radio aptaujāto cilvēku šobrīd nevēlas vakcinēties pret Covid-19 vispār, un tas, pēc viņu teiktā, nemaz nav atkarīgs no vakcīnas veida.
“Negribu un nevakcinēšos. Es galīgi slima. Man galva ļoti sāp, vēnas jāoperē. Man zvanīja, es atteicos. Cik Dieviņš būs lēmis, tik nodzīvošu.”
“Es nekur uz ārzemēm netaisos braukt. Es pati neslimoju, tuvinieki arī nebija stipri saslimuši. Laikam neuztveru šo problēmu varbūt tik dziļi kā citi.”
“Es nevakcinēšos. Es negribu, lai uz manis eksperimentē. Lai daži gadi paiet, tad visu labi sakārtos, tad varbūt padomāšu. Tagad ne.”
Vēl daļa no uzrunātajiem Latgales iedzīvotājiem ir gatavi vakcinēties un gaida savu kārtu.
“Es domāju, ka jā, kad pienāks kārta. Ja būs vakcīnu izvēle, tad arī domāsim. Ja nebūs, tad vakcinēsimies ar to, ko piedāvās. Es domāju, ka viss būs labi, vismaz es personīgi tā uzskatu.”
“Jā, vakcinēšos. Vispār man nav vienalga, kāda vakcīna, bet jāskatās uz lietām reāli. Labāk vakcinēties, nevis gaidīt neiespējamo. Vecums, diabēts. Tas ir risks. Ja līdz šim izdevies izvairīties no vīrusa, tad tā ir tikai veiksme.”
Nereti cilvēki kā galveno un dažkārt arī vienīgo iemeslu tam, ka šobrīd nav gatavi vakcinēties, min neuzticību kādai konkrētai vakcīnai. Vai arī ir gatavi vakcinēties tikai ar kādu konkrētu vakcīnas veidu, biežāk minot Krievijā ražoto „Sputņik V”.
“Pagaidām neesmu vakcinējusies un neesmu pieteikusies. Man nepatīk atsauksmes par „AstraZeneca”, tāpēc es gaidu, kad būs citas vakcīnas vai kad kārtīgi notestēs.”
“Nevakcinējos vēl. Pagaidām nav vajadzības. Ar Krievijas vakcīnu vēl varētu vakcinēties, bet tikai ne ar kādu citu.”
Vēl kāda daļa, kas jau ir pārslimojuši ar Covid-19, ietur nogaidošu pozīciju.
“Esmu jau pārslimojis, bet jebkurā gadījumā ir jēga vakcinēties. Man jau 73 gadi, ko te domāt, bet „AstraZeneca” noteikti negribu. Tur kaut kādas blaknes. Priekš kam? Vienreiz dzīvojam.”
“Pagaidām man nevajag, jo bija Covid-19 nesen, tāpēc jāgaida trīs mēneši. Nezinu, atļaus ārsti man vakcinēties vai ne, jo ne visi medikamenti man der. Bet, ja atļaus, man gribētos ar “Sputņiku”.”
Jāzvana, jāpierunā, jāpasūta vakcīnas
Latvijā vakcināciju veic medicīnas iestādēs un ģimenes ārstu praksēs, kas nedēļā kopumā var sapotēt 55 tūkstošus devu. Taču, kad ienāk lielāks vakcīnu apjoms, ir nepieciešams vērt vaļā lielos vakcinācijas centrus. Vakcinācijas tempu ietekmē pieejamais vakcīnu apjoms un iedzīvotāju vēlme vakcinēties.
„Ir tā, ka kaimiņi savakcinējas, un tas viens šaubīgais tomēr arī atnāk,” saka Viļakā strādājošā ģimenes ārste Ruta Muraškina.
Viņa ir starp ģimenes ārstiem, kas uzņēmušies vakcināciju pret Covid-19. Daktere uzskata, ka, vakcinējot tos, kuri vēlas to darīt, un nedalot tik strikti cilvēkus prioritārajās grupās, tiktu savakcinēts lielāks cilvēku skaits un tas iedrošinātu arī tos, kuri vēl šaubās.
Kopumā vakcinācijas process neesot vienkāršs. „Vakcinēties grib ne ļoti aktīvi. Mums ir daudzi jāapzvana, jāpierunā, jāpārliecina, ka nekādas briesmas nedraud. Un, kad mums ir tā vakcinācijas diena, tad visas desmit devas tika izlietotas. Un tagad pieci, seši cilvēki, kuri gaida, kad mēs vērsim nākamo pudelīti vaļā ar šīm desmit, vienpadsmit devām. Vakcinējas, bet ir tādi, kas patiešām „Sputņiku” gaida, un vēl interesējas, vai „Pfizer” nebūs, ka varbūt nogaidīs, ka būs cita vakcīna. Lai nebūtu „AstraZeneca”. Protams, mēs runājam un stāstām, kāda mums ir pieredze, un stāstām, ka mums jau simt cilvēki ir savakcinēti un nevienam nekas nav atgadījies, bet mēs neuzstājam, ka citu [vakcīnu] nebūs, sakām, jā, ka varbūt būs. Bet pašreiz ir šī „AstraZeneca”,” pastāstīja ārste.
Ģimenes ārsti, kas apzinās savu lomu vakcinēšanā
Ģimenes ārste nedēļā vakcinē aptuveni 20 cilvēkus. Tam, ka ģimenes ārsti vakcinē, esot būtiska nozīme, lai vakcinēšana notiktu ātrāk un cilvēkiem tā būtu ērtāka, īpaši laukos. „Jā, es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski. Jo daudziem cilvēkiem pat aizbraukt uz Balviem, kur mūsu pusē bija tas pirmais vakcinācijas punkts, nav nemaz tik viegli. Tas ir svarīgi, ka ģimenes ārsti vakcinē,” sacīja Muraškina.
Tomēr ģimenes ārste apzinās to, kādēļ citi viņas kolēģi atsakās būt tie, kuri vakcinē: „Ja nav divu darbinieku praksē, divu palīgu, kurš viens var sēdēt pie telefona, jo ir jāzvana, ir jāpierunā, ir jāpasūta vakcīnas. Vēl tad ir iekšējs sasprindzinājums, vai viss izdosies labi, tāda nedrošība mazlietiņ. Vēl Latgalē cilvēki nedzīvo koncentrēti pilsētā, viņi dzīvo laukos, un, ja mēs piezvanām un pasakām, ka ceturtdien būs vakcinācija, bet viņam ceturtdien dēls nevar atbraukt un viņu atvest uz poliklīniku... Tas nav vienkārši.”
Arī ģimenes ārste Iveta Malnače atzina, ka, veicot vakcinēšanu un nezinot jau laikus, kad tieši vakcīnas atvedīs, ir sarežģīti ātri visus apzvanīt, lai izveidotu vakcinējamo sarakstu. „Dažreiz bija tā, ka vakcīnu atveda ap diviem, un jau nākamajā dienā ir izdevies visu saplānot. Bet nevar visu laiku to tā veikt,” pastāstīja ārste.
Ivetai Malnačei ģimenes ārsta prakse ir Krāslavas novada Izvaltas pagastā un Daugavpils novada Līksnas un Nīcgales pagastā. Ārste vakcinēt uzņēmās, jo spēj to izdarīt un apzinās, ka laukos tam ir ļoti liela nozīme. „Ir gan resursi, gan es uzskatīju, ka var saplānot darba laiku. Man ir visi lauku pagasti, un cilvēkiem aizbraukt no šiem pagastiem uz kaut kādiem vakcinācijas centriem ir tālu un grūti.
Ja mēs nevakcinētu, tad vakcinēto procents būtu mazāks,” piebilda ģimenes ārste.
Cilvēki uzticas ģimenes ārstam un jūtas drošāk un ērtāk, saņemot poti pie sava ārsta.
Jautājot, kādēļ Latgalē ir zemāka vakcinēšanās aktivitāte, ģimenes ārste atbild, ka viņa kopumā savā praksē sūdzēties nevar: „Man prognozes bija pesimistiskākas, zinot noskaņu pret vakcināciju. Ja man ir nedaudz pāri 1430 pacientiem, un man ir savakcinēti 140, bet, ņemot vērā, ka man ir 300 bērnu praksē, tad tas ir diezgan liels skaits.”
Pašlaik gan liela daļa nevēlas vakcinēties tieši ar „AstraZeneca”. „Grūti pārliecināt. Piemēram, vakar atskanēja zvani: jūs vakcinējat, vai jums ir “Moderna” un “Pfizer”? – Nav. – Tad viss, un telefons tiek nolikts.”
Tāpat par vakcinēšanos jautā tie, kuri šobrīd neietilpst nevienā prioritārajā grupā. Arī Iveta Malnače uzskata, ka būtu jāļauj vakcinēties visiem, kuri vēlas. Tas palielinātu vakcinēto skaitu.
Latgalē gatavi vakcinēt mazāk par pusi ģimenes ārstu
Kopumā Latvijā vairāk nekā puse ģimenes ārstu ir tie, kuri ir piekrituši vakcinēt pret Covid-19. Latgalē ir teju 160 ģimenes ārstu prakses, bet vakcinācijas kabinetu skaits – 71, skaitot kopā arī ārstniecības iestādēm.
Iemesli, kādēļ ģimenes ārsti nenodrošina šo procesu, ir nepiemērotas prakses telpas un tas, ka praksē ir viena medmāsa, kas ir noslogota ikdienas darbības nodrošināšanā un papildu darbam vienkārši nav laika.
Vai ģimenes ārstu aktīvāka iesaistīšanās palīdzētu raitākai vakcinācijai? „Latgalē proporcionāli ir tāda pati situācija kā Rīgā, un tas ir skaidrojams ar to, ka Latgalē ir divas lielās pilsētas Daugavpils un Rēzekne, kurās ir izteikts ģimenes ārstu ģeogrāfiskais izvietojums lielajos medicīnas centros. Un šajos lielajos medicīnas centros līdzīgi kā tas, piemēram, ir Rīgā ir vakcinācijas kabinets, kurš arī nodrošina vakcināciju šiem ģimenes ārstu pacientiem. Piemēram, Krāslavā no visām ģimenes ārstu praksēm tikai viena nevakcinē. Krāslavā vakcinē arī slimnīcā. Ludzas novadā viena prakse vakcinē, bet Ludzas slimnīca uzrāda ļoti lielu vakcinācijas apjomu. Vēl ir piemēri ar feldšerpunktiem. Piemēram, ir novadi, kur viens tikai nevakcinē, bet Ludzas novadā feldšerpunkti vēl nav parakstījuši vakcinācijas līgumu. Viņi vēl ir pārdomās.
Situācijas ir dažādas, bet nav tā, ka var visai Latgalei ''karināt'' virsū, ka ir kūtrāki vai nevēlas.
Tā nav. Es domāju, ka tad, kad vakcīnu pieejamība esošajām ģimenes ārstu praksēm, kurās vakcinē, būs tajos apjomos, kurus viņi piesaka, tad mēs arī varētu izdarīt secinājumus,” uzskata Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļas vadītājs Jānis Pitrāns.
Kā norāda vairāki mediķi, ģimenes ārstu praksēs veidojas rindas, kurās ir cilvēki, kas grib vakcinēties, bet šobrīd nav iekļauti nevienā no prioritārajām grupām, kā arī tādi, kas nevēlas vakcinēties ar „AstraZeneca” vakcīnu, bet gatavi to darīt ar kādu citu Latvijā pieejamu vakcīnu.
