Satraucoša tendence Daugavpilī un citviet Latgalē ir senioru zemā vakcinācijas aptvere, kas nereti ir pat uz pusi zemāka nekā citviet valstī.
Latgales reģionālā televīzija uzrunāja daugavpilieti Vladimiru, kurš vēl nav vakcinējies pret Covid-19:
Vladimirs: Ar laiku plānoju potēties.
Un kas jūs pagaidām attur?
Pagaidām viss ir ciešami.
Tātad, jūsuprāt, situācija pagaidām nav tik slikta, lai potētos?
Nav tik slikta, bet patīkama arī nav.
Pēdējās divās nedēļās Daugavpilī ar Covid-19 saslimuši 338 cilvēki, kas ir tikpat daudz, cik iepriekš laika posmā no jūlija līdz septembra vidum. Saslimstības līkne atkal strauji kāpj, un eksperti iesaka neatlikt vakcinēšanos, īpaši cilvēkiem gados, kas ir viena no apdraudētākajām sabiedrības grupām.
“Iepriekš bija tā, kā bija 10 smagi slimi pacienti uz 140–145 pacientiem, kas bija stacionārā. Šobrīd tie ir 10 smagi slimi pacienti uz 60–65 pacientiem,” pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Aptaujātie seniori norādīja, ka kopumā pret vakcināciju neiebilst, taču vēlētos, lai tā notiktu viņiem ierastajos apstākļos un pirms tās notiktu ārsta izmeklēšana.
“Teikšu godīgi – man vienalga, ar kādu vakcīnu vakcinēties, bet negribētu vakcinēties kādā vakcinācijas punktā tirdzniecības centrā, bet lai vakcinācija notiek pie ģimenes ārsta. Lai izmērītu asinsspiedienu, parunātos ar mani. Lai cik nebūtu bailīgi, domāju, ka pensionāri oktobrī tomēr nonāks pie lēmuma, ka jāvakcinējas,” sacīja daugavpiliete Valentīna.
No 1. oktobra visiem ģimenes ārstiem jāpiedalās vakcinācijā pret Covid-19, pašiem sniedzot vakcinācijas pakalpojumu vai noslēdzot līgumu ar ārstniecības iestādi, kura to nodrošina. Tas nozīmē, ka arī 101 ģimenes ārstu praksei Latgalē, kas līdz šīm vakcināciju pret Covid-19 nenodrošināja, būs pienākums saviem pacientiem vakcinācijas pakalpojumu sniegt.
Savukārt uzrunātie seniori ar hroniskām slimībām pauda bažas par to, vai vakcinācija viņiem būs gana droša. “Uzskatu, ka pie manas saslimšanas vakcinēties nevaru. Man ir tromboflebīts. Ja vakcinēšos, varu arī atdot galus, bet vēl konsultēšos,” pastāstīja daugavpilietis Oļegs.
Savukārt Daugavpils slimnīcas Infekciju slimību nodaļas ārste Iveta Jukšinska mudināja tomēr nenogaidīt, bet, izvēloties atbilstošāko vakcīnu, būtu jāvakcinējas, jo Covid-19 saslimšanas gadījumos trombu risks ir lielāks. “Jūs varat kā profilaksi sākt lietot antikoagulantus, antiagregantus, ja bail (..). Nu tādā veidā, ja ļoti bail. Jo, ticiet man, no Covid-19 biežāka komplikācija arī ir tromboembolija. Un tiem pacientiem, kam tā tomēr notiek, vairāk par 70% gadījumu iestājas letāls gadījums,” pastāstīja Jukšinska.
Ārsti brīdina, kas reanimācijas nodaļas diemžēl būs pārpildītas un sabiedrībai jāsaprot, ka situācija ir kopēja un katra cilvēka dzīvība ir atkarīga ne tikai no ārsta.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem.
Rudenī pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu.
