Četrarpus gadi cietumā – šāds tiesas piespriestais sods par kukuļņemšanu saistībā ar Pļaviņu HES rekonstrukcijas iepirkumu būs jāizcieš bijušajam “Latvenergo” viceprezidentam Meļko. Uzņēmuma bijušajam ražošanas tehniskajam direktoram Cvetkovam par kukuļu pieņemšanu cietumā būs jāsēž trīsarpus gadi. Tikpat ilgs laiks aiz restēm būs jāpavada arī kukukuļdevējam – konsultantam Livanovičam. Spriedums šai daļā ir negrozāms, aprīļa beigās nolēma Augstākā tiesa jeb Senāts.
Lietu par korupciju saistībā ar “Latvenergo” konkursu par Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu rekonstrukciju prokuratūra izdalīja no lielās “Latvenergo” krimināllietas.
Tās ietvaros pirms deviņiem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija aizturējis vairākas “Latvenergo” amatpersonas, to skaitā uzņēmuma prezidentu Kārli Miķelsonu un viceprezidentu Meļko, kā arī biznesa konsultantu Livanoviču.
Portālā pietiek.com savulaik publicētas “Latvenergo” lietas ietvaros KNAB noklausītās sarunas. Vienā no tām 2010. gada 16. maijā bijušais “Alstom Latvia” rīkotājdirektors Livanovičs stāsta Meļko par pārrunām ar savu bijušo darba devēju – visticamāk, ar koncernu “Alstom”: “Klausies, es tev kādreiz stāstīju, ka man ir problēmas ar bijušo darba devēju tur sakarā ar visādiem tur hidrauliskiem, tehniskiem jautājumiem... Tagad tās problēmas pēkšņi ir ļoti veiksmīgi man atrisinājušās. Burtiski pagājušonedēļ pirmdien, ja... Mēs panācām pilnīgu vienošanos, un tagad viss ir ļoti jauki. Tas tev vienkārši zināšanai, ja?” Meļko atbild, ka visu saprata, un vaicā: “Tad man pie tevis kaut kad jāpieskrien vai nav nekas...?” “Nē, es... Saproti, tehniski tas ir diezgan pagarš process. Es esmu sācis visu kalkulēt, ja, bet es padošu ziņu...,” atbild Livanovičs.
“Hidrauliskās problēmas” Livanovičs pieminējis arī citās telefonsarunās ar “Latvenergo” vadību. Tagad var secināt, ka runa bijusi par maksājumiem saistībā ar hidroagregātu rekonstrukcijas konkursu, kurā uzvarēja “Alstom Power Sweden AB”.
Kopumā periodā no 2007. gada augusta līdz 2010. gada jūnijam no Livanoviča nākuši seši kukuļu maksājumi. To summa – 627 tūkstoši eiro.
Saskaņā ar apsūdzību, kukulis dots par to, lai “Alstom” piedāvājums Pļaviņu HES konkursā tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts līgums. Kukuļi doti arī par to, lai līguma izpildes ietvaros no “Latvenergo” amatpersonu puses pret darbu izpildītāju būtu labvēlīga attieksme.
Šveices ģenerālprokuratūra jau 2011. gadā sodīja koncernu “Alstom” par kukuļošanu vairākās valstīs, arī saistībā ar Pļaviņu HES projektu. Jau toreiz lēmumā bija norādīts, ka kukuļi “Latvenergo” amatpersonām maksāti caur koncerna bijušā darbinieka Livanoviča firmu “Energy Consulting”.
Livanovičs maksājumus šifrētā veidā sīki dokumentējis tabulā, ko KNAB atrada viņa portatīvajā datorā.
Piemēram, par 2010. gada 15. jūniju ierakstītā summa sakrīt ar 146 ar pusi tūkstošiem eiro aploksnē, ko KNAB šai datumā – Meļko aizturēšanas dienā – atrada viņa automašīnā. Tas notika uzreiz pēc tam, kad KNAB bija fiksējis Meļko tikšanos ar Livanoviču pie konsultanta mājas Mārupē.
Izmeklēšanas laikā Livanovičs apgalvoja, ka ieraksts “GC caur am” neattiecoties uz Gunāru Cvetkovu un Aigaru Meļko. Viņš šādu naudas summu esot nodevis pārvaldīšanai ārvalstu firmai “Goldschmit Capital” caur “agresīvo menedžeri”, tomēr atteicās atklāt, kurā valstī tā reģistrēta. Tiesa šīs Livanoviča liecības atzina par nepatiesām.
Livanoviča firmai “Energy Consulting” noteiktais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – 148 tūkstošu eiro piedziņa – nu ir palikusi vienīgā sprieduma daļa, kura atkal būs jāskata apelācijas instancei.
Visticamāk, kļūdas dēļ uzņēmumam spēkā atstāts sods par komerciālo uzpirkšanu, lai gan nu Livanovičs ir notiesāts jau par kukuļdošanu. Viņam pašam piespriestais cietumsods gan vairs nevar mainīties.
Vaicāts, kā vērtē tiesas lemto, ka ir vainīgs kukuļdošanā, Livanovičs “De facto” klāsta: “Man nav attieksmes, mana attieksme ir neitrāla. (..) Es esmu likumpaklausīgs pilsonis un rīkojos atbilstoši likumam. Tiesas rīkojas tieši tāpat. Jums arī vajadzētu no tā pamācīties.” Savukārt uz jautājumu, vai ir morāli gatavs cietumam, konsultants atbild: “Manā vecumā cilvēkam morāli jābūt gatavam uz jebko.”
Tik mierīgi noskaņots gan nav bijušais “Latvenergo” viceprezidents Meļko. “Es neesmu ņēmis nekādus kukuļus,” viņš joprojām apgalvo, bet vaicāts, kāpēc tad tiesa tā lēmusi, attrauc: “Nu bet, mīļie mani, pasaulē daudzus nevainīgus cilvēkus notiesā.” Meļko par spriedumu sola sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet par to, vai viņam ir zināms, kad būs jādodas cietumā, runāt negrib.
Pagaidām tas nav skaidrs arī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram Mārim Lejam, kurš lietā uzturēja apsūdzību: “Šeit ir jautājums par likuma interpretāciju. Ņemot vērā, ka līdz šim mums Kriminālprocesa likums diemžēl tiek vairāk tulkots tā kā burtiski nekā pēc jēgas, nu tad pieeja ir tāda acīmredzot, ka, kamēr nestāsies spēkā viss spriedums kopumā, netiks izpildīta arī tā daļa, kura vairs tā kā nav grozāma.”
Augstākā tiesa lietu tagad ir nosūtījusi atpakaļ Rīgas apgabaltiesai. Tiesā sola, ka ilgas kavēšanās nebūšot.
“Es domāju, ka pirmā sēde noteikti varētu būt pirms vasaras. Un, ja pirms vasaras kaut kādu iemeslu dēļ tur nenotiks, loģiski, tad tas varētu būt droši vien septembris vai oktobris... (..) Tur vajadzīgs prokurors, juridiskās personas pārstāvis un, ja pārējie nenāk, viņi nav vajadzīgi. Bez viņiem var izskatīt, tā ka viņiem pat nav iespējas novilcināt procesu,” saka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.
Livanovičam un Meļko šī nav vienīgā krimināllieta – pirmā instance turpina izskatīt tā dēvēto “Latvenergo” pamatlietu. Tajā par kukuļošanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar TEC-2 otrās kārtas būvniecību, kā arī par naudas atmazgāšanu uz apsūdzēto sola sēž 12 cilvēki – starp viņiem arī bijušais “Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons. Šai lietā kukuļu summa apsūdzības ieskatā pārsniegusi 4 miljonus eiro.
