Kamēr valsts plāno ieguldīt miljoniem eiro institūciju pielāgošanai, nevalstiskais sektors pauž kritiku par pašvaldību mazo ieinteresētību pārmaiņās un to, ka plānā nav paredzēta iespēja attīstīt vēl citas alternatīvas bērnu aprūpes formas.
FAKTI
Līdz 2016.gada 1.janvārim valstī bija 17 bērnunami ar 24 bērniem, deviņi bērnunami ar 25-50 audzēkņiem un 14 bērnunami ar audzēkņu skaitu, kas lielāks par 50.
2016. gada beigās Latvijā bija 12 bērnunami, kur dzīvoja vairāk nekā 50 bērnu:
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale" filiāle "Kalkūni";
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme" filiāle "Liepāja";
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga" filiāle "Rīga";
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga" filiāle "Pļavnieki";
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga" filiāle "Baldone";
- Daugavpils pilsētas domes Bērnunams-patversme „Priedīte”;
- Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrs;
- Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Īslīces SOS bērnu ciemats;*
- Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Valmieras SOS bērnu ciemats;*
- Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība "Imanta"
- Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība „Ziemeļi”
- Tukuma novada Irlavas bērnunams - patversme.
*lai arī pakalpojuma veids ir savādāks, bērnu skaits ir pietiekami liels un attiecīgi tiek skaitīts pie iestādēm, kurās ir liels bērnu skaits.
Avots: Labklājības ministrija
No kopumā aptuveni 40 bērnunamiem 17 iestādēs audzēkņu skaits ir neliels - līdz 24 bērniem vienā iestādē. Deinstitucionalizācijas plāns paredz, ka turpmāk maksimāli vienā institūcijā drīkstēs dzīvot vien līdz 24 audzēkņiem. Deviņos bērnunamos audzēkņu skaits ir robežās no 25 līdz 50, bet vēl 12 iestādēs bērnu ir ļoti daudz - vairāk nekā 50.
Viens no ietilpīgākajiem sociālās aprūpes centriem ir Latgales filiāle „Kalkūni”. Tur pašlaik dzīvo 42 bērni. Centra vadītāja Skaidrīte Kursīte pauž neziņu par iespējamu telpu pielāgošanu un sagaidāmo tuvākā nākotnē.
"Mēs nevarētu teikt, ka pie mums ir daudz. Mums ir 42 bērni, un tie ir bērni ar īpašām vajadzībām. Viņiem diennakts uzraudzība ir nepieciešama. Mēs esam atvērti darbam, ja tas notiks, bet mums pagaidām tiešām nekādas informācijas nav," stāsta Kursīte.
Jautāt ko vairāk viņa aicina Labklājības ministrijā (LM). Tur saka, katru gadu bērnu skaits iestādēs samazinoties, tāpēc arī mazāk esot tādu bērnunamu, kuros audzēkņu skaits pārsniedz vairākus desmitus. Deinstitucionalizācijas plāns paredz atteikties no lielajām ēkām, vienā grupā izvietojot tikai līdz astoņiem bērniem.
"Prasībās sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts, ka šīs jaunizveidotās institūcijas varēs tikt veidotas dzīvojamās mājās vai dzīvokļos. Bērnu aprūpes iestādes lielākoties ir pašvaldības īpašumā, tad, jā, par to ēku tālāko izmantošanu, tā būs pašvaldību atbildība. Šobrīd notiek plānu izstrāde un lielo plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu izstrāde. Šīs iestādes pilnībā ir pārveidojamas līdz 2023.gada 1.janvārim, kas ir sasaistīts ar ERAF [Eiropas Reģionālās attīstības fonda] plānošanas periodu," stāstīja ministrijas pārstāve Baiba Stankēviča.
Jēgu apšauba nevalstiskās organizācijas, un iepriekš ne reizi vien izskanējis, ka ieguldīšana telpās neesot primārais.
Linda Baļčūne no biedrības "Zvannieku mājas" stāsta, ka plāna mērķis ir sniegt bērniem ģimeniskus, sabiedrībā balstītus pakalpojumus, bet nauda vērienīgajai reformai atkal vispirms pienākšoties valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centriem, kas jau tagad ir dāsni pārfinansēti.
"Reāli, dzīvē deinstitucionalizācijas plāns izskatīsies kā esošo institūciju sadalīšana mazākos gabalos, un sienas tiks nokrāsotas košākās krāsās, jo faktiski šis finansējums parāda to, ka šeit netiek gaidītas kaut kādas alternatīvas idejas. Netiek gaidītas idejas no sabiedriskajām organizācijām. Ir cilvēki, kuri gribētu kaut ko darīt, bet viņi saprot, ka vienīgais, kā viņi varētu šajā plānā iesaistīties, ir kaut kādā veidā pakļūt zem pašvaldības," teica Baļčūne.
Viena bērna izmaksas, ko katru mēnesi saņem aprūpes centri un pašvaldības, sasniedz pat 1000 eiro.
