2013./2014. gada medību sezonā mednieki kopā nomedīja 22,7 tūkstošus ūdensputnu, tajā skaitā - 20 tūkstošus meža pīļu. Tomēr, lai varētu iegūt vēl labāku priekšstatu par ūdensputnu populācijas stāvokli, izvērtēt to un, ja nepieciešams, plānot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, nepieciešama iespējami plaša informācija, tāpēc mednieki tiek aicināti līdzdarboties nomedīto ūdensputnu monitoringā, aizpildot īpašu, šim nolūkam domātu anketu un sniedzot sīkākas ziņas par nomedītajiem ūdensputniem.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis uzsver, ka primārais medībās ir drošības prasību un Medību likuma ievērošana. Pēdējos gados pārkāpumu ar letālām sekām ūdensputnu medību sezonas laikā nav bijis, tomēr mednieki grēko.
''Noteikumos ir aprakstītas situācijas, kā konkrēti jārīkojas šādās ūdensputnu medībās. Paši sekojiet līdzi savām darbībām, vai jūsu darbības tiešām atbilst noteikumiem, jo bieži vien varbūt tajā medību procesā mēs kaut kādam sīkumam nepievēršam uzmanību, kas var izraisīt nelaimes gadījumu. Medniekiem sanāk arī sagrēkot un nomedīt nemedījamos ūdensputnus. Nomedī arī gulbjus, vismaz pēc ūdensputnu medību atklāšanas ir zvani no personām, kad ir atrasti gulbji nogalināti. Vai tur ir mednieki pie vainas, vai kā… Vairāk jau grēko ar to, ka medī nelidojošus ūdensputnus. Vienkārši ūdensputni maina spalvu, nelido, bet tam medniekam ir tik liels azarts, ka viņš grib palielīties laikam kolēģim, ka viņš ir nomedījis kaut ko, un šauj vienkārši uz ūdens,'' stāsta Valters Lūsis.
Kā stāsta bioloģijas doktore Māra Janaus, šogad daudzām ūdensputnu sugām, tai skaitā pīlēm, aizkavējās ligzdošanas sezona. Pīlēni šķīlās divas nedēļās vēlāk, un daudzi mazuļi vēl nav izauguši:
"Līdz ar to aicinu mednieku būt piesardzīgiem un nešaut pīļu mātītes, kam šajā laikā vēl varētu būt specifiska uzvedība. Viņas vedina vēl no saviem neizaugušajiem perējumiem prom ienaidniekus, viņa it kā lido, bet īstenībā nelido.”
Pīļu māte briesmu gadījumos mazuļiem dod signālu paslēpties, bet pati pievērš uzmanību sev, izliekoties par slimu, puspeldus vai puslidojot māna uzbrucēju prom no perējuma. Medību noteikumi šādu pīli traktē kā lidojušu, un tādējādi mātes ir viegli nošaujamas. Bez pieredzējušas mammas pīlēnu izdzīvošanas iespējas krasi samazinās. Kā skaidro Māra Janaus, pīļu mamma, kurai sekmīgi izšķīlušies mazuļi, ir īpaša vērtība. Pie mazuļiem tiek apmēram puse mātīšu. Bet tādas, kurām pīlēni izaug lieli un turpina sugas pastāvēšanu, ir maz. Tieši šādām mātēm, ir izšķiroša nozīme populācijas pastāvēšanā, jo tās nodod tālāk savus supergēnus:
"Tieši šādu mātīšu zaudēšana populācijām ir visjūtīgākā un nepatīkamākā. Tas briesmīgi izklausās, ko saku - ja tiek nomedīti mazuļi, tas nav populācijai tik bīstami un kaitīgi kā šādu pīļu mātīšu bojāeja. Ja viņas jau ir tikušas līdz mazuļiem, tas nozīmē, ka tas ir supermatītes. (..) Ja šauj šīs pīļu mammas, tas nozīmē, ka tā ir zara zāģēšana, uz kura sēž paši mednieki. Nākotnē to medījamo putnu kļūs aizvien mazāk."
Pēc pašu mednieku iesniegtajām ziņām Valsts meža dienestam, pērn sezonā nomedīti 17 tūkstoši ūdensputnu, tai skaitā - 15 tūkstoši meža pīļu. Bet vēl gadu iepriekš 23 tūkstoši putnu, tostarp 20 tūkstoši meža pīļu.
Tagad no ūdensputniem medījami:
Lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), garkakļi (Anas acuta), brūnkakļi (Aythya ferina), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), tumšās pīles (Melanitta fusca), melnās pīles (Melanitta nigra), kākauļi (Clangula hyemalis), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu.
