ĪSUMĀ:
- Janvāra sākumā rosināts apsvērt iedzīvotāju "60+" obligātu vakcinēšanos pret Covid-19.
- Mērķis ir panākt vismaz 90% Latvijas iedzīvotāju "60+" vakcināciju pret Covid-19.
- Līdz februāra sākumam Latvijā vakcinēti 81% senioru vecumā virs 60 gadiem.
- Pēc ekspertu uzklausīšanas secināts, ka brīvprātīgai piekrišanai vakcinēties ir lielāka efektivitāte.
- Eksperti norāda – nav skaidru mehānismu, kā obligāto vakcinēšanos varētu īstenot.
- NVD Vakcinācijas projekta birojs šobrīd lielu nozīmi pievērš tiešai uzrunāšanai.
Noraida ideju
Janvāra sākumā plašu rezonansi Latvijā raisīja veselības ministra Daniela Pavļuta ("Attīstībai/Par!'') paziņojums, ka valdību veidojošās partijas apsver iespēju noteikt vakcināciju pret Covid-19 kā pienākumu 60 gadus sasniegušiem senioriem. Senioru vakcinācijas aptveres palielināšanai arvien ir būtiska loma, teica ministrs. Tobrīd nevakcinēti cilvēki vecuma grupā "60+" bija ap 100 000. Jāvakcinē vēl vismaz 50 000, lai sasniegtu mērķi – 90% aptveri šajā grupā.
Priekšlikums par senioru obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 janvāra sākumā nodots vērtēšanai Operatīvās vadības grupā (OVG). Jautāts, kur palicis šis priekšlikums, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") šonedēļ atzina, ka līdz šim nekādas iniciatīvas no OVG par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 vecuma grupā "60+" nav nākušas. "Man šobrīd nav nekādas informācijas, ka tas tālāk tiek apspriests speciālistu grupā, OVG grupā.
Līdz ar to nav nekādu plānu to tālāk skatīt valdības sēdē," sacīja Ministru prezidents Kariņš.
Valsts kanceleja portālu LSM.lv vēlāk informēja, ka jautājums par cilvēku, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, obligātu vakcināciju ir pārrunāts Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā jeb tā sauktajā OVG, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus, tai skaitā tiesību jomas ekspertus, kā arī vakcinācijas projekta pārstāvjus.
"Analizējot vakcinācijas aptveres dinamiku senioru starpā un iespējamos risinājumus tās kāpināšanai,
tika secināts, ka lielāka efektivitāte tiek sasniegta, stiprinot brīvprātīgu izvēli vakcinēties, nevis nosakot obligātu vakcināciju.
Līdz ar to tiek turpināta un attīstīta pieeja ar dažādiem uzrunāšanas un skaidrošanas veidiem palīdzēt saprast vakcinācijas nepieciešamību un pieņemt lēmumu vakcinēties pret Covid-19," portālam LSM.lv skaidroja Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.
Nav skaidrs, kā īstenotu
OVG dalībnieks, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sarunā ar portālu LSM.lv uzsvēra, ka obligāta vakcinēšanās pret Covid-19 būtu piespiedu pasākums, par ko gan ir izšķīrušās atsevišķas valstis, piemēram, Austrija.
Ja to ievieš, jābūt skaidriem mehānismiem, kā obligātu vakcinēšanos īstenot, pretējā gadījumā tas ir pasākums "uz papīra", no kura nav nekādas jēgas.
Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis portālam LSM.lv pauda viedokli, ka obligāta vakcinēšanās pret Covid-19 būtu bezjēdzīgs pasākums. "Ar varu piespiest nevienu nevar," sacīja Vesperis, norādot, ka būtu jāmeklē citi veidi, kā veicināt senioru brīvprātīgu vakcinēšanos pret Covid-19.
Tāpat domā Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, paužot, ka brīvprātīga izvēle "veido labākas cilvēku attiecības ar valsti, mazina demagoģijas iespējas, stiprina demokrātiju." Turklāt nav skaidri daudzi ar obligātās vakcinēšanās pret Covid-19 ieviešanu saistīti jautājumi.
"Vai braukātu soda ekspedīcijās pa Latviju un staigātu pa mājām? Nemaksātu pensiju?" vaicāja Austers,
norādot uz neskaidrībām par to, kā notiktu obligātā vakcinēšanās pret Covid-19 un kādas būtu sankcijas, ja to nedarītu.
Kā veicinās vakcināciju?
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem februāra sākumā pret Covid-19 Latvijā vakcinējušies 81% iedzīvotāju virs 60 gadiem. Tostarp 60–69 gadu vecu iedzīvotāju vakcinācijas aptvere ir 85%, 70–79 gadus vecu – 80%, 80–89 gadus vecu – 70%. Savukārt senioru, kas vecāki par 90 gadiem, vakcinācijas aptvere ir 49%.
Tikmēr balstvakcīnu līdz 1. februārim no 332 000 senioru vecumā "60+", kuriem pienācis laiks revakcinācijai, saņēmuši 195 138 iedzīvotāji jeb 59%.
Lai sasniegtu 90% vakcinācijas aptveri "60+" grupas vidū, primārā vakcinācija jāsaņem vēl vismaz 45 000 senioru, norādīja NVD.
NVD Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča atzīmēja, ka maksimāla vakcinācijas aptvere senioru vidū ir ļoti būtiska veiksmīgai Covid-19 pārvarēšanai.
"Šajā procesā svarīgas daudzas puses – vakcinācijas procesa dalībnieki, t.sk. ārstniecības personāls, pašvaldības, sociālie dienesti, kuri joprojām dara visu iespējamo, lai nepieciešamā aptvere tiktu panākta izpratnes un informētas izvēles ceļā rūpēs par senioru veselību. Tikpat nozīmīga ir arī tuvinieku un līdzcilvēku iesaiste, kas šobrīd nereti ir izšķirošais faktors, lai seniors saņemtu vakcīnu," norādīja Juhņēviča.
Viņa klāstīja, ka nupat valdība apstiprināja maksājumus ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm ar mērķi prioritizēt senioru primāro vakcināciju un balstvakcināciju. Tāpat, lai stiprinātu ģimenes ārstu prakses saistībā ar pieaugošo darba apjomu, tās var piesaistīt papildu darbinieku, atgādināja Juhņēviča, norādot, ka tāpat notiek izbraukuma vakcinācija Latvijas novados – janvārī vien pabūts kopumā 136 vietās.
NVD Vakcinācijas projekta birojs šobrīd lielu nozīmi pievērš tiešai uzrunāšanai, sūtot īsziņas ar informāciju, ka ir pienācis laiks saņemt balstvakcīnu pret Covid-19.
"Un redzam, ka tieši seniori visaktīvāk dodas saņemt balstvakcīnas. Mērķtiecīga tiešā uzrunāšana notiks arī turpmāk," teica Juhņēviča.
Eksperti uzsvēruši, ka balstvakcinācija īpaši svarīga tiem cilvēkiem, kas primāro vakcināciju pret Covid-19 veikuši 2021. gada sākumā. NVD redz, ka to senioru 60+ vidū, kas vakcinējušies līdz 30. jūnijam, 82% ir saņēmuši balstvakcīnu vai nesen pārslimojuši.
