Vienlaikus paziņojumā medijiem tiek norādīts, ka dienestu ir nepieciešams stiprināt, palielinot tā kapacitāti un nodrošinot labu pārvaldību, kā arī sadarbību ar citām atbildīgajām institūcijām.
“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas,
ko var nodrošināt, rīkojot caurspīdīgu, skaidri saprotamu atlases procesu, kas ļautu šai valstij nozīmīgajai institūcijai izvēlēties labāko vadītāju,” paziņojumā citēts premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers esot lūdzis atbalstu šā konkursa nodrošināšanai Ministru prezidentam, kurš organizēšanu uzdevis veikt Valsts kancelejai. Atbilstoši Kalnmeiera lūgumam konkursa komisijas vadītājs būs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet darbam tajā augsta līmeņa pārstāvniecība jānodrošina Finanšu ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, kā arī Latvijas Bankai. Izvērtējot konkursa komisijas piedāvātos kandidātus, jauno dienesta vadītāju izvēlēsies un amatā apstiprinās ģenerālprokurors.
Šāds konkursa modelis izvēlēts pēc pieredzes ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka izvēli. “Ņemot vērā šā gada notikumus Latvijas banku sektorā, ir skaidrs, ka šim dienestam ir daudz aktīvāk jāstrādā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, nākot klajā ar jauniem, proaktīviem risinājumiem, kas palīdzētu būtiski uzlabot situāciju šajā jomā, kā arī atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju starptautiskajā apritē,” paudis Kučinskis.
Pašreizējais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns šajā amatā ir kopš 1998. gada, un viņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31.maijā.
Burkāns vēl apsvērs, vai piedalīties konkursā uz dienesta vadītāja amatu, taču viņš uzskata, ka pie esošās kapacitātes iestāde savu darbu ir paveikusi labi. Burkāns aģentūrai LETA sacīja, ka līdz šim ārējs konkurss uz dienesta vadītāja amatu nebija rīkots, taču likums neliedz šādu priekšnieka izraudzīšanās kārtību organizēt.
Pašreizējā kārtība bijusi vienkārša, proti, ģenerālprokurors reizi četros gados pats izlēmis, kuru personu apstiprināt šajā amatā. Burkāns no līdzšinējiem ģenerālprokuroriem dzirdējis, ka viņi pirms dienesta vadītāja izraudzīšanās savākuši informāciju no dienesta sadarbības institūcijām.
Vaicāts, vai saredz savu vainu nespējā efektīvāk konstatēt naudas atmazgāšanas gadījumus Latvijas banku sektorā, Burkāns atbildēja, ka viņa vadītās iestādes kompetencē neietilpst banku uzraudzība un iespējamie banku izdarītie pārkāpumi, jo banku darbības uzraudzība ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas (LB) kompetencē.
Viņš arī piekrīt, ka kritika par dienesta darbu ir nepieciešama, taču tai ir jābūt saprātīgai. "Es uzskatu, ka pie esošās dienesta kapacitātes mēs strādājam labi un spējam pietiekami daudz materiālus nodot tiesībsargājošām iestādēm jautājuma par kriminālprocesa sākšanu izlemšanai. Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka dienests viens pats simtprocentīgi nevarēs likvidēt ēnu ekonomiku," aģentūrai LETA norādīja ilggadējais Kontroles dienesta vadītājs.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Pēc “ABLV” problēmām politiķi pauda ieceri ieviest finanšu sektorā nodevu par čaulu kompāniju, ārzonu kompāniju un citu īpaši riskantu ārvalstu klientu apkalpošanu. Bet Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.
Cīņa ar naudas atmazgāšanu Latvijā kritizēta jau iepriekš. Kontroles dienesta vadītāja Viestura Burkāna amats sašūpojās jau 2015.gada nogalē pēc kritiska OECD ziņojuma. Neilgi pēc tam no amata atkāpās toreizējais banku uzrauga vadītājs Kristaps Zakulis.
