Pēc Lisabonas līguma 42.panta aktivizēšanas notiks Francijas divpusējās sarunas ar ES dalībvalstīm, lai pārrunātu iespējamo palīdzību. Arī Latvija plāno ar Franciju pārrunāt šo jautājumu.
Bergmanis apliecināja, ka Latvija ir gatava palīdzēt Francijai ar tiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā, taču vēl ir jāsaprot, kādā veidā.
Kamēr vēl nav bijušas sarunas ar Franciju, ministrs arī nebija gatavs apstiprināt, vai Latvija varētu iesaistīties sauszemes operācijās, ja šāds solis tiks sperts.
Tikmēr atvaļinātais bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš norādīja – ja šāda nepieciešamība būs, Latvijas karavīri varētu iesaistīties arī sauszemes operācijā. “Šajā gadījumā vairāk jāskatās uz sabiedrības interesēm - vai dalība šādā operācijā kalpo Latvijas sabiedrības interesēm. Un šeit, ņemot vērā mūsu diezgan lielo atkarību no sabiedrotajiem visās jomās ES un NATO, domāju, ka tur divu jautājumu nebūs, ja šāda nepieciešamība ir un ir konkrēta nepieciešamība,” saka Vērdiņš.
Latvijas spējas gan ir vairāk balstītas uz konkrētiem speciālistiem un karavīriem, kas ieguvuši nepieciešamās zināšanas, ne kādiem plašākiem spēkiem. Tā varētu būt informācijas tehnoloģiju, nesprāgušās munīcijas un masu iznīcināšanas ieroču neitralizēšanas jomās.
Bet, iesaistoties tādās operācijās, jāņem vērā, ka var pieaugt arī mūsu iekšējas apdraudējums. Un tas būs tad uzdevums mūsu drošības dienestiem strādāt pastiprināti, norādīja Vērdiņš.
Jau ziņots, ka Francijas valdība ir iesniegusi oficiālu lūgumu pēc palīdzības, balstoties uz līgumu par Eiropas Savienību. Tas paredz - ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt ar visiem līdzekļiem, kas ir to rīcībā.
