TM otrdien, 5. aprīlī, iepazīstināja valdību ar ziņojumu par iespējām pilnveidot sistēmas, lai Latvijas publiskajos reģistros pilnvērtīgi ieviestu Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas. TM norādījusi, kādi uzlabojumi normatīvajos aktos vēl nepieciešami, lai sankcijas pret Krievijas agresiju atbalstošām personām varētu piemērot efektīvāk.
"Jo jāsaprot, ka šāda apjoma sankcijas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā faktiski tiek piemērotas pirmo reizi. Tas ir patiešām kaut kas jauns un arī zināmā mērā prasa papildu resursus. Bet es varu droši apliecināt, ka Latvija ar to ir tikusi galā ļoti efektīvi. Mēs esam viena no varbūt vadošajām valstīm, kas to ir ļoti profesionāli izdarījusi," pauda ministrs.
TM informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijas iestādes piemēro faktiski tikai ES noteiktās sankcijas. Taču Sankciju likums paredz, ka Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī, pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu, var noteikt nacionālās sankcijas.
TM kā sankciju piemērošanas koordinējošā iestāde, kā arī reģistri gan no ārvalstu partneriem, gan citiem informācijas kanāliem pastāvīgi saņem informāciju par personām, kuras atbalsta Krievijas režīma uzsākto karu Ukrainā.
"Diemžēl bieži nākas secināt, ka šīs personas nav iekļautas sankciju sarakstā, un Latvijas iestādēm trūkst juridiska pamata sankciju piemērošanai," atzina TM.
Lai šo situāciju risinātu, Ministru kabinets nepieciešamības gadījumā varētu lemt par iespēju noteikt nacionālās sankcijas, kuras varētu noteikt paralēli starptautiskajām sankcijām, piebilda Bordāns.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
