Pat vēl vairāk, izglītības pētnieki satraukušies, ka mūsu izcilie prāti netiek maksimāli attīstīti. Pēdējā, 2012.gadā veiktajā, starptautiskā OECD izglītības pētījumā Latvijas gudrāko piecpadsmit gadus veco pusaudžu izpratne par izlasīto vairs neprogresē.
Tas nozīmē, ka skolas nevelta pietiekami daudz uzmanības talantīgākajiem bērniem.
Viena no skolām, kam veiksmīga pieredze darbā ar talantīgiem skolēniem, ir Cēsu Valsts ģimnāzija. Tā ir Latvijas lielo skolu pirmajā piecniekā pēc sasniegumiem zinību olimpiādēs un pētnieciskajos konkursos.
Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknis Edgars Klētnieks, pašlaik Kembridžas Universitātes 1.kursa students, ir viens no tiem, kuri turpina sasniegt virsotnes. Izcilnieks, kurš divkārt ieguvis bronzu pasaules olimpiādēs ķīmijā, pats atzīst - ceļš nebija viegls.
“Pats grūtākais ir skatīties uz uzdevumu un saprast, ka neko es nesaprotu! Ka man šajās piecās stundās no uzdevuma ir pēc iespējas vairāk kaut kas jādabū ārā, kaut arī es neko nesaprotu!” saka jaunietis.
Edgara talants ķīmijā neatklājās uzreiz. Sākumā spīdējis literatūrā.
Viņš pats saka – galvenais bijis uzvarēt konkursos tieši balvas dēļ, jo viņš nebija no turīgas ģimenes. Viņam ļoti vajadzēja naudu.
“Es negribu lielīties, bet es esmu saņēmis kopumā 3000 par olimpiādēm, bet tas ir par visu kopā,” atklāj Edgars.
Šogad Edgars pabeidza 12. klasi un tikko uzņemts slavenajā Kembridžas universitātē. Kā pats atzīst – caur milzu konkursu sijāts nežēlīgi.
“Mani vienu stundu centās vienkārši intelektuāli iznīcināt. Uzdot jautājumus, kas mani iedzītu stūrī...” par uzņemšanas pārbaudījumiem stāsta jaunietis. Viņš tomēr izturēja, un Kembridža viņu gaida 1.kursā. Jaunāko iegūto medaļu atdāvinājis savai skolotājai Sarmītei Dreijaltei.
Taču tādu kā Edgars mūsu valstī diemžēl nav daudz.
Lai gan kopumā Latvijā skolēnu zināšanas matemātikā ir labas un esam pat virs Eiropas vidējā līmeņa, izcilo skolēnu vidū tas ir ievērojami zemāks un pieauguma tendence niecīga. Varam sevi salīdzināt ar Lietuvu un Krieviju, bet no Igaunijas atpaliekam.
Pozitīvi toties, ka pie mazāka izcilnieku skaita arī atpalicēju mums ir mazāk. Viens no izskaidrojumiem – skolotāji vairāk nodarbojas ar sekmēs vājākajiem skolēniem.
Pamanīt izcilnieku grūtāk, nekā strādāt ar atpalicējiem
“Mēs gribētu aicināt skolas vairāk strādāt ar talantīgajiem bērniem, jo šobrīd ir tā, ka skolas pārāk maz uzmanības pievērš talantīgiem bērniem, par ko liecina arī akreditācijas rezultāti,” atzīst Izglītības kvalitātes valsts dienesta departamenta vadītāja Kristīne Strūberga.
Jau minētajā Cēsu ģimnāzijā skolotāji atzīst – ar izcilniekiem ir pat grūtāk strādāt, nekā ar atpalicējiem.
“Ar atpalicēju strādājot – kāda problēma? Es jau to vielu visu noteikti zinu, vienkārši jāprot cilvēcīgi pastāstīt viņam. Tas noteikti ir vieglāk, daudz vieglāk!” piekrīt Cēsu Valsts ģimnāzijas informātikas skolotāja Diāna Siliņa.
“Apbruņojies ar pacietību un stāsti! Bet ar izcilo - nu, beigu beigās jau bija tā, ka es viņam jautāju, kā to uzdevumu izrēķināt, protams,” saka Siliņa.
“Šie īpaši apdāvinātie bērni - viņi organizē savu dzīvi savādāk. Viņi varbūt nav tik paklausīgi. Un es uzticos tam, ko viņi dara un saka, ka viņi ir tie, kas nosaka tempu, kādā mēs mācamies, apjomu, un viņi ir tie, kas uzdod jautājumus neskaidrību gadījumā. Es viņus nekontrolēju,” stāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Inita Kriškāne.
Prast pamanīt izcilnieku ir viens no grūtākajiem skolotāja uzdevumiem.
“Man viņš ir jāierauga pamatskolā. Ja es viņu neieraugu pamatskolā, tad vidusskolā diezgan grūti ir sākt 10.klasē,” atzīst Cēsu Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotājai Sarmīte Dreijalte.
“Es konkrēti tos, ar kuriem es nodarbojos, izķeru stundās. Izcilākais skolēns līdz šim ir Pēteris Pakalns. Un 7.klasē es viņu nepamanīju. Es viņam astotajā teicu – atvaino, ka es tevi nepamanīju septītajā!” atklāj informātikas skolotāja Siliņa.
Cēsu izcilnieku ceļš uz panākumiem ir atšķirīgs. Piemēram, Miks, kurš uzvarēja valsts ūdenspētniecības konkursā, sākumā nebūt nebija starp uzcītīgajiem un ne reizi par to nācies skaidroties pie mācību pārzines. Turpretim Elza tika pamanīta jau 7.klasē, jo ne vien mācījās uzcītīgi, bet pēc katras bioloģijas stundas meitene skolotājai nāca pateikties par zināšanām. Jau pēc 10.klases Elza spēja startēt pasaules olimpiādes atlasē.
Valsts atbalsta darbu ar talantiem tikai 26 ģimnāzijās
Skolotājiem darbs ar izcilniekiem prasa ne tikai papildu zināšanu apguvi, bet arī individuālu darbu ārpus stundām un pat ārpus konsultācijām.
Viena no Cēsu veiksmes atslēgām ir, ka skola izveidojusi papildu samaksas sistēmu, stimulējot skolotājus atrast izcilniekus un strādāt ar tiem visgrūtākajā posmā – kamēr lielo panākumu vēl nav. Jo valsts atbalsts sākas tikai pēc uzvaras nacionālajā olimpiādē – kas nozīmē godināšanu pie Valsts prezidenta, premjera un arī naudas balvas.
“Valsts ietvaros mani, piemēram, izbrīnīja tas, ka tad, kad bija jābrauc šogad uz pasaules olimpiādi, pašvaldība un skola saņēma ziņu – mums jādomā par ceļa apmaksu. Tas mani gan izbrīnīja! Es domāju, ka nu tik daudz varbūt valsts varētu ieguldīt, kā ceļa izmaksas,” saka Cēsu ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa.
Skolotāju atalgošana par darbu ar izciliem skolēniem lielā mērā ir atkarīga no pašvaldības izpratnes un iespējām. Tikai Valsts ģimnāzijās skolotāji no valsts budžeta pie algām saņem 10% kvalitātes piemaksu, kas lielā mērā domāta darbam ar izcilniekiem. Latvijā šādas valsts ģimnāzijas ir 26.
Toties mums ir kopā aptuveni 680 pamatskolas, sākumskolas un vidusskolas, kuru skolotāji šādas piemaksas no valsts nesaņem. Līdz ar to šajās skolās darbs ar izcilniekiem balstās uz skolotāju entuziasmu vai pašvaldības atbalstu.
