Kā skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons, reformas, kas skar sociālo sistēmu, ir tikai viena no piedāvāto reformu jomām. Taču gan Latvijas, gan vairākuma citu dalībvalstu valdībām lielākie iebildumi ir tieši par atšķirīgo pieeju, ko britu premjers un domubiedri rosina īstenot pret Apvienotājā Karalistē strādājošajiem ārvalstniekiem. Tiek piedāvāts viņiem ļaut izmantot britu nodokļu maksātājiem pienākošos labumus tikai pēc vairākiem gadiem, nevis uzreiz.
“Mūsu ieskatā - un to mēs esam uzsvēruši arī saviem partneriem gan Lielbritānijā, gan citās ES dalībvalstīs - mums ir jāpieturas pie nediskriminācijas principa. Tas nozīmē, ka ES dalībvalstu pilsoņus nevajadzētu diskriminēt attiecībā pēc tā fakta, no kuras ES dalībvalsts viņi nāk,” norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons.
Jansons uzsver, ka runa nav tikai Lielbritānijas budžeta pasargāšanu no pabalstu tūristiem. Ar šādu problēmu saskaras visas pārtikušās valstis. Ja tiktu īstenota šāda šķirošana, tas būtu ļoti būtisks faktors Eiropas Savienības vienotā tirgus pastāvēšanā. Tieši cilvēku brīva kustība un arī iespēja izvēlēties savu dzīvesvietu ir viens no būtiskākajiem ES stūrakmeņiem.
Tikmēr Londonai reformas četrās jomās - saistībā ar konkurenci, suverenitāti, sociālo politiku un ekonomisko pārvaldību - nepieciešamas, lai pārliecinātu britu vēlētājus palikt Eiropas Savienībā (ES). Taču otrpus Lamanša šaurumam sajūsmas par britu ierosinājumiem nav. Polija asi iebilst pret vēlmi ierobežot pabalstus imigrantiem no citām dalībvalstīm, tikmēr Francija draud bloķēt priekšlikumus, kas ir saistīti ar eiro.
Deivids Kemerons atzīst, ka vēlas Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā, taču ar pārskatītiem noteikumiem. Tostarp Rīgas Austrumu partnerības samita laikā pieteiktās tiesības vismaz uz laiku līdz četriem gadiem liegt piekļuvi dāsnajam sociālās palīdzības grozam strādniekiem no Latvijas, Lietuvas, Polijas un citām valstīm nozīmētu liegtus vai ierobežotus bērnu pabalstus, pabalstus bezdarba gadījumā un jebkurus citus maksājumus no sociālā budžeta.
Kamēr Tallina, Rīga un Viļņa ir skopas publiskos komentāros, Varšava – Austrumeiropas lielākā un ietekmīgākā Eiropas Savienības valsts – asi iebilst. Tiek lēsts, ka Lielbritānijā jau izveidojusies pat 680 tūkstošu liela poļu kopiena. Pat ja izmaiņas skartu tikai jaunpienācējus, tas galu galā atsauktos ne tikai uz vēlētāju apmierinātību ar valdību, bet pat uz mājās palicēju labklājību.
Šī gada sākumā asos protestus papildināja Polijas Ārlietu ministra pieļāvums britu nodomu atbalstīt, taču tikai tad, ja briti kā viena no ietekmīgākajām NATO valstīm un tuvākā Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotā panāks pastāvīgu NATO spēku izvietošanu Polijā un Austrumu flangā. Tūdaļ pēc publicēšanas intervija gan tika nosaukta par kļūmīgu. Ministra teiktais aplami interpretēts, to apliecināja arī Polijas vēstniece Eva Dembska intervijā Latvijas Televīzijai, atvērtu atstājot jautājumu, cik šāda līmeņa intervijās ir nejaušību, bet cik apzinātu mājienu.
“Neskaitot nostāju par nodomu pārskatīt pamatvienošanās ar Eiropas Savienību, mūsu sarkanā līnija ir četras brīvības, kas pastāv Eiropas Savienībā. Tās ir arī ļoti svarīgas Latvijai, jo arī daudzi jūsu ļaudis dzīvo un strādā Lielbritānijā. Tā ir personu pārvietošanās brīvība. Lai kurp jūs dotos Eiropas Savienībā, jums ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā ikvienam šīs valsts iedzīvotājam. Un tas ir tas, ko pašsaprotami vēlamies paturēt. Runājot par NATO bāzēm, tas ir ļoti kļūmīgi, ka abas šīs lietas tika apvienotas. Mūsu ministrs, kā arī viņa runasvīrs daudzkārt izteicies, ka, sniedzot tik garu interviju, kurā runāts par visu, sākot no NATO bāzēm Austrumu flangā līdz labklājības nodrošinājumam Lielbritānijā, kādam var šķist, ka šīs lietas ir saistītas. Taču, cik man zināms un ciktāl paudusi mūsu valdība, te nav saistības,” saka Dembska.
Atsevišķas diskusijas un, iespējams, pat kopīga nostāja būs Višegradas grupai, ko veido Čehija, Ungārija, Polija un Slovākija. Tas gan vēl nenozīmē, ka šīm valstīm ir vienāda nostāja. Vienprātība Austrumeiropas valstu starpā būtiskajos jautājumos tradicionāli bijusi sarežģīta.
Savukārt Parīzei un Francijai, kuras vēl nesen jau atklāti runāja par plāniem būtiski pilnveidot un paātrināt lēmuma pieņemšanu eirozonā, nepieņemama šķiet Londonas vēlme, nemaz neesot eirozonas valstij, ietekmēt tomēr lēmumu pieņemšanas gaitu. Tomēr vienlaikus ir bīstami zaudēt Eiropas Savienības otro spēcīgāko ekonomiku, turklāt apstākļos, kad nelāgas tendences vērojamas Tālo Austrumu tirgos un turpinās sankcijas pret Krieviju.
Tikmēr politiskie apskatnieki norāda, jo rūgtāka būs kontinentālās Eiropas reakcija uz britu prasībām, jo negatīvāki pret nākotni kopīgā Eiropas Savienībā kļūs arī britu vēlētāji.
