“Mēs strādājam pie tā, kādā veidā transformēt mūsu Liepājas Jūras spēku bāzi par bāzi, kurā varētu regulāri nākt NATO kuģi, un principā tā tiktu izmantota kā NATO kuģu bāze darbībām un operācijām šeit, Baltijas jūrā,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Latvija sabiedrotos mēģina pārliecināt, ka līdzekļu ieguldīšana Liepājā dotu vislielāko efektu no attīstībai paredzētās naudas. Un Aizsardzības ministrijas pārstāvja ieskatā Latvijai ir gana daudz spēcīgu argumentu, lai lēmumu pieņemtu par labu Liepājai.
Tikmēr Krievijas bruņoto spēku flotes kuģi un zemūdenes aizvien biežāk redzamas Baltijas jūrā, iepretim Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Lai laikus pamanītu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes, Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi jau kopš jūlija atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā. Ko savos radaros nevar atpazīt krastā esošais Jūras operāciju centrs, to klātienē jāapskata patruļkuģiem.
“Mēs saņēmām signālu no krasta, no Jūras operāciju centra, ka šeit, kur atzīmēts krustiņš, ir pamanīts neatpazīts mērķis, kurš mums jādodas atpazīt. Mēģināsim pietuvoties pie viņa pozīcijas – aptuveni jūdzi vai divas, lai atpazītu, kas tas par mērķi, kas tas par kuģi,” sistēmas izrādīja patruļkuģa “Rēzekne” komandiera palīgs virsleitnants Jānis Dābols.
Kustība liecināja, ka mērķis dodas uz Liepāju, un pēc brīža jau kļūst zināms, ka tas ir civilais prāmis. Pirms diviem gadiem modernizētā jūras novērošanas sistēma, kuras būvniecība izsauca arī plašus piekrastes iedzīvotāju protestus, šobrīd ļauj pārskatīt jūras ūdeņus pie Latvijas bez pārrāvumiem.
Civilajiem kuģiem automātiskās identifikācijas sistēmas jāieslēdz obligāti, militārajiem – nē. Un Krievijas kuģi iet ar neieslēgtām sistēmām.
Parasti saziņa ar Krievijas kuģiem nenotiek, bet nepieciešamības gadījumā iziet uz sakariem.
“Dažos gadījumos jā, ir bijis nepieciešams, lai precizētu darbības, ja mēs nākam pārāk tuvu vai mums jānodrošina, lai mūsu darbības savā ziņā, navigācijas ziņā, netraucētu tiem kuģiem, kas iesaistītas mācībās,” raidījumam “De Facto” pastāstīja Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Juris Roze.
Kopš augusta pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem Krievijas bruņoto spēku kuģi pietuvojušies vismaz 27 reizes, bet zemūdenes - piecas.
“Krievijas Federācijas modernizācijas programma iet uz priekšu, viņi palielina savas militārās spējas Baltijas jūras reģionā, šīs spējas tiek attiecīgi vairāk apmācītas, testētas, un mēs redzam palielinātu aktivitāti šeit. Vai tas noveda arī pie rīcības, kas ir izaicinošāka – atsevišķos gadījumos mēs to varam redzēt. Vai Zviedrija ir šis gadījums – man ir grūti teikt, bet tas neiziet ārpus tā konteksta, kādu mēs redzam šajā reģionā jau kādu brīdi,” sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Zemūdenes piefiksētas trīs reizes augustā, pa vienai septembrī un oktobrī. Tās ir KILO klases zemūdenes, kas ir piemērotas mērķu iznīcināšanai seklos ūdeņos. Zemūdenes manītas pat piecu jūras jūdžu jeb nepilnu desmit kilometru attālumā no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem.
Vēl tuvāk pienācis viens no zemūdens glābšanas kuģiem. Tādi pēdējā laikā manīti ik pārnedēļu, turklāt manevri turpinājušies pat diennakti. Nesen, 16.oktobrī novērots velkonis, kurš tauvā vilka desanta kuģi bez atpazīšanas zīmēm. Ne reizi vien vairāki flotes kuģi darbojušies kopā. Te regulāri novērotas “Steregushiy” klases korvetes, tostarp - “Boikiy”, kas ir viens no jaunākajiem Krievijas karakuģu modeļiem. Kaimiņvalsts bruņojumā tas ir vien aptuveni gadu.
Ko viņi dara pie mūsu ūdeņiem – tādus jautājumus patruļkuģa komanda neuzdod. “Ja tas ir militārais kuģis, tad mēs pieejam drošā distancē, divas jūdzes, īpaši netraucējam. Atpazīstam mērķi, un tad arī noziņojam atpakaļ uz krastu, uz Jūras operāciju centru, un tālāk viņi dod rīkojumus, ko mums tālāk darīt. Paši mēs uz sakariem neizejam, un viņiem darbu netraucējam,” skaidroja patruļkuģa “Rēzekne” komandiera palīgs virsleitnants Jānis Dābols.
Daļa Krievijas karakuģu iet maršrutā starp Kaļiņingradu un Sanktpēterburgu. Bet daļa netālu no Latvijas izpilda apmācību manevrus. Nav izslēgta arī izlūkošanas iespēja, un to dara abas puses.
“Būtu naivi cerēt, ka kara kuģis, atrodoties jūrā, jebkādā veidā nevāc kādu informāciju. Tas nav izslēgts. (..) Katrā gadījumā, kad mēs satiekam ne NATO valsts kuģi, tad mēs mēģinām ievākt pēc iespējas vairāk informācijas. Tas ir pašsaprotami. Jebkuras valsts kara kuģiem. Gan izmantojot fototehniku, gan pārējos līdzekļus,” apliecināja Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Juris Roze.
Latvijas teritoriālo ūdeņu robežu Krievijas kara flotes kuģi nav pārkāpuši. Un nav bijis agresīvu incidentu, kā nesen starptautiskajos ūdeņos, kad Krievijas kara kuģi un helikopters mēģināja piespiest mainīt kursu Somijas jūras pētījumu kuģim “Aranda”.
Patrulēšanu Latvijas ūdeņos nepārtraukti veic vismaz viens patruļkuģis. Latvijai tādu ir pieci. Tiesa gan – nesen uzbūvētie kuģi vēl nav aprīkoti ar bruņojumu un atsevišķām sistēmām, bet jau šobrīd uzsākts darbs, lai to izdarītu.
