Slīkšana ilgst tikai dažas sekundes, un nereti krastā paliek ne tikai slīkušā cilvēka drēbes. Arī sieva un bērni, kuriem tālāk jādzīvo bez tēta, kura nāvi paši redzējuši.
Tieši tā trešdien notika Jūrmalā, kur 500 metru attālumā no Jaunķemeru glābšanas stacijas jūrā noslīka vīrietis savas meitiņas un sievas acu priekšā.
Viņš vienkārši peldēja pēc vēja aizpūsta gumijas peldmatrača. Noslīkušo atrada pēc pusotras stundas ilgiem meklēšanas darbiem. Sievai pēc notikušā bija vajadzīga mediķu palīdzība.
Glābēji secina, ka tā bijusi kārtējā bezjēdzīgā nāve, un piebilst, ka lielākajā daļā šo gadījumu iemesls ir savu spēku pārvērtēšana. "Kad ir krasta vējš, visu iepūš, aiz bojām bīstami ir gan peldētājam, gan mums, nevaram pagūt, un viens eiro vai desmit nav tā vērti, cik tas pūslis maksā," stāsta inspektors - glābējs Kaspars Kalsons.
Otrs iemesls slīkšanai ir pārāk lielā starpība starp ūdens un gaisa temperatūru. Pārcepušies saulē, atpūtnieki metas ledainajā ūdenī. Tas ķermenim ir pārāk liels šoks. Ūdens temperatūru Jūrmalas peldvietās mēra četras reizes dienā. Starpība starp gaisa un ūdens temperatūru rūk lēni.
Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis pats ilgus gadus bijis glābējs. Viņš nesaprot, kāpēc par drošību uz ceļiem kampaņas ir regulāri, bet par drošu peldēšanos nav vispār.
"Reti kurā skolā ir peldētapmācība, bet es uzskatu, ka to vajadzētu obligāti no 1. līdz 4.klasei. Jo tad bērni arī uzzina, ka ūdens ir bīstams," uzskata Fūrmanis.
Ja teikšana būtu glābējiem, viņi neļautu ūdenī doties ar piepūšamajiem riņķiem. "Bērns jūtas drošs, bet izšļūk cauri un viss, ienirst un netiek atpakaļ," stāsta Kalsons.
Taču visbiežāk ziņas par noslīkušajiem pienāk nevis no peldvietām, kurās ir glābēji, bet no upēm un ezeriem, kurus neviens neuzrauga. Slīkšana nenotiek kā filmās, kur muskuļots glābējs piecas minūtes glābj un izglābj. Patiesībā tās ir sekundes, kuru laikā cilvēks pazūd zem ūdens un viss.
"Raksturīgi nopirkt divus litrus stiprināto alu, prom uz piemājas dīķi, ielēkt uz galvas un vairs neiznirt," stāsta Fūrmanis.
Savukārt aculieciniekiem jāatceras, ka doties palīgā slīcējam drīkst tikai tad, ja par saviem spēkiem ir drošs, krastā ir vēl kāds, kā arī jau ir izsaukti glābēji. "Jāpiepeld no mugurpuses, jo slīkstošajam jūs esat tikai objekts, pie kura pieturēties," pamāca Fūrmanis.
Tāpat glābēji atgādina vecākiem, ka atpūta ar bērniem patiesībā ir dubults darbs - no mazā atpūtnieka acis nevar novērst ne mirkli. Meklēt pazudušus bērnus Jūrmalas glābējiem ir otrs biežākais darbs sezonā.
Nereti mazie aiziet pat kilometriem tālu. Viņu meklēšanā tiek iesaistīti daudzi glābēji, kuri tobrīd vairs nevar uzmanīt peldētājus. Jūrmalas peldvietās glābēji sezonā strādā no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Viņi novērojuši, ka cilvēki ir izslāpuši pēc saules un ūdens. Tāpēc šajās karstajās dienās darba ir daudz.
