Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna rosinājumu novirzīt 100 000 eiro Latvijas brīvprātīgajam maksājumam Starptautiskajai krimināltiesai, lai nodrošinātu neatliekamu finansiālu atbalstu un veicinātu sākto izmeklēšanu par iespējamajiem kara noziegumiem Ukrainas teritorijā.
Piedaloties Starptautiskās krimināltiesas dalībvalstu sanāksmē 24. martā, Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") pauda stingru atbalstu Starptautiskās krimināltiesas darba stiprināšanai un uzsvēra tās centrālo lomu šī brīža starptautiskajās krimināltiesībās un cīņā ar smagākajiem noziegumiem.
Vienlaikus tieslietu ministrs aicināja arī citas valstis atbalstīt Starptautiskās krimināltiesas aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi veikt iemaksas un norīkot nacionālos ekspertus, lai pēc iespējas ātrāk kara noziedznieki tiktu sodīti un tiktu pārtraukta Krievijas varas agresija demokrātiskās valstīs.
Starptautiskā krimināltiesa ir dibināta 2002. gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē, un tās darbību regulē 1998. gada 17. jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti, kuriem pievienojušās 123 pasaules valstis. Latvijā Statūti stājās spēkā 2002. gada 1. septembrī.
Atbilstoši Statūtu 5. pantam Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. Starptautiskā krimināltiesa ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
