Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministrs Oleksandrs Tkačenko novembra izskaņā vērsās pie Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras ministriem ar lūgumu sniegt visu iespējamo atbalstu Ukrainas kultūras nozarei un medijiem, lai izturētu ziemu. Īpaši tika lūgti dīzeļģeneratori, jo šobrīd Ukraina saskaras ar elektroenerģijas krīzi, ko izraisa Krievijas armijas mērķtiecīgā Ukrainas civilās infrastruktūras, tostarp elektroapgādes infrastruktūras bombardēšana.
Tkačenko nosauktajā sarakstā minētais aprīkojums, tostarp ģeneratori, nav Latvijas valsts īpašumā. Tādēļ tos iegādāsies un nogādās uz Ukrainu, nododot Ukrainas Valsts sabiedriskās raidsabiedrības rīcībā.
KM norādīja, ka 29. jūnijā Ļvivā, Ukrainā, starp Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ukrainas Kultūras ministrijām tika parakstīta Ļvivas deklarācija, kura citstarp paredz izvērtēt iespējas izveidot īpašu fondu kultūras mantojuma un mediju aktivitāšu atbalstam Ukrainā, nodrošināt visu iespējamo atbalstu Ukrainas medijiem, kuri turpina nodrošināt ukraiņu tautu un starptautisko sabiedrību ar ziņām, informāciju un analīzi par spīti kara radītajām grūtībām, kā arī izskatīt iespējas nodrošināt Ukrainu ar aprīkojumu, kas ir steidzami nepieciešams, lai nodrošinātu kritiskās informācijas aprites infrastruktūru darba kārtībā kara laikā.
Kultūras ministrija Latvijā iniciējusi arī ziedojumu vākšanu platformā "Ziedot.lv", aicinot palīdzēt Ukrainai neieslīgt informatīvajā tumsā. Tās mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas bibliotēkām un citām kultūras iestādēm, lai tās varētu nodrošināt iespēju Ukrainas iedzīvotājiem piekļūt internetam un jaunākajām ziņām, kā energoresursu izmantojot strāvas ģeneratorus. Tā brīžiem ir vienīgā iespēja uzlādēt telefonu, nosūtīt e-pastu, izlasīt ziņas internetā vai kādu laikrakstu, grāmatu, jo Krievijas agresīvo gaisa uzbrukumu rezultātā cietuši 40 % Ukrainas elektroapgādes infrastruktūras.
Daudzās apdzīvotās vietās nav nedz elektrības un apkures, nedz iespēju uzzināt jaunākās ziņas un sazināties ar interneta starpniecību.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
