Šāda veida operācijas pasaulē tiek veiktas tikai dažās vietās. Iemesls tam ir operācijas tehniskā sarežģītība, jo, lai izņemtu visu audzēju un pēc tam nodrošinātu balsta-kustību aparāta funkcionalitāti, ir nepieciešamas vismaz trīs operācijas ar daudzu speciālistu iesaisti. Gada laikā pat lielajos Eiropas vai Amerikas centros ir tikai daži šādi pacienti.
Pacientei, kurai ir 65 gadi, sāka sāpēt mugura un radioloģiskajos izmeklējumos tika konstatēts krusta kaula audzējs. Tika pierādīta krusta kaula hondrosarkoma – audzējs, kam nav iespējama ne ķīmijterapija, ne apstarošana. Slimnīcas speciālisti norādīja – lielākā problēma šāda audzēja izņemšanā ir tā vieta, kur ir ļoti sarežģīti piekļūt, jo priekšā ir vēdera dobums ar visiem orgāniem. Kaulu anatomija šai vietā ir ļoti sarežģīta.
Ķirurģiskā ārstēšana tika sadalīta vairākās daļās. Parasti lielajos Eiropas un Amerikas centros to dara vienā slimnīcā, Latvijā to tā nevarēja izdarīt.
Slimnīcas pārstāvji norādīja, ka pirmā operācija bija stomas izveide uz vēdera priekšējās sienas, lai samazinātu pēcoperācijas komplikācijas. Otrā operācija notika Latvijas Onkoloģijas centrā, kur audzējs tika atbrīvots no vēdera iekšējiem orgāniem, atbrīvoti asinsvadi un nervi, kas cieši piegula audzējam. Operācijā piedalījās Dr. Andrejs Pčolkins, Lauris Repša, rezidente Anna Leščinska, anesteziologs Aigars Senkāns.
Nākamajā dienā pacienti pārveda uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, kur tika veikta trešā operācija, – krusta kaula subtotāla rezekcija un iegurņa kaulu un jostas skriemeļu fiksācija. Operācijā piedalījās Dr. Lauris Repša, Kalvis Briuks, Aleksejs Repņikovs, anestezioloģe Sigita Kazūne. Operācijas ilgums bija astoņas stundas.
Pacientes ārstējošais ārsts Lauris Repša norādīja, ka ārkārtīgi sarežģīta bija audu atbrīvošana no asinsvadiem, kas pieguļ no vēdera dobuma puses. Tos traumējot, operācijas laikā pacients noasiņotu nepilnas minūtes laikā; kā arī caur krusta kaulu iet svarīgi nervi, kas ir jāsaglabā netraumēti, lai pacients pēc operācijas nekļūtu invalīds un būtu spējīgs staigāt.
"Primāri ir pacientu izārstēt no onkoloģiskas slimības, taču tikpat būtiski ir arī saglabāt tā dzīves kvalitāti. Tāpēc visu operāciju rezultātā tika saglabāti svarīgi nervi, kas nodrošina pacientes pārvietošanās iespējas un funkcionālo neatkarību," skaidroja Repša.
Paciente pašlaik jau atrodas rehabilitācijā mājās, pārvietojas ar palīgierīču palīdzību, lai ļautu kauliem un mīkstajiem audiem adekvāti sadzīt, bet ir spējīga arī iet bez palīgierīču palīdzības.
