SPKC informēja, ka pacientu skaits ar aizdomām par gripu pieaudzis par 88,1% kopš novembra vidus.
Vidēji valstī ir bijuši 64,9 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Divās monitoringa pilsētās šis rādītājs pārsniedzis epidēmijas slieksni: Rīgā (144,2 uz 100 000 iedzīvotājiem) un Jūrmalā (125,9 uz 100 000 iedzīvotājiem).
Tādējādi Slimību profilakses un kontroles centrs paziņo par gripas epidēmijas sākumu no 8. decembra.
Tāpat pēdējo divu nedēļu laikā strauji (par 28,7%) pieaudzis pacientu skaits, kuri vērsušies pēc medicīniskās palīdzības ar akūtiem augšējo elpceļu infekcijas simptomiem. Rīgā, Jēkabpilī un Valmierā šis rādītājs pārsniedz vidējo Latvijā (attiecīgi Rīga – 3327,6, Jēkabpilī – 2763,1 un Valmierā – 2626,0 uz 100 000 iedzīvotājiem).
Augstākā intensitāte novērota bērniem, īpaši vecuma grupā 0–4 gadi. Kopējais pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, ir sasniedzis 30%.
Pēdējo trīs nedēļu laikā novērots arī straujš pacientu skaita pieaugums ar pneimoniju – par 98,5% salīdzinājumā ar novembra sākumu.
Salīdzinājumā ar citiem gadiem pacientu skaits, kuri vēršas ar elpceļu infekcijas slimības simptomiem un kuriem konstatēta pneimonija, ir neparasti liels.
No monitoringā iekļautajām slimnīcām pagājušajā nedēļā tika ziņots par astoņiem stacionētiem gripas pacientiem. Kopumā līdz šim ar apstiprinātu gripas diagnozi hospitalizēti 23 pacienti dažādās vecuma grupās: divi pacienti vecuma grupā 0–4 gadi, pieci pacienti vecuma grupā 5–14 gadi, astoņi pacienti vecuma grupā 15–64 gadi un astoņi – vecuma grupā 65+.
Savukārt aizvadītājā nedēļā, testējot pacientus ar elpceļu infekcijas simptomiem, samazinājies pozitīvo paraugu īpatsvars, kad tika konstatēts respiratori sincitiālais vīruss – no 25,4% līdz 6,1%.
Eiropas gripas uzraudzības tīkla dati rāda, ka novembra beigās par plašu gripas izplatīšanos un vidējo intensitāti ziņoja deviņas valstis: Vācija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Malta, Portugāle, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija un Apvienotā Karaliste (Skotija). Noteikti gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, visās monitoringa sistēmās dominējošs ir A/H3.
SPKC arī atgādināja, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte.
Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas dažu dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu vēl nav par vēlu arī epidēmijas laikā, īpaši, ja plānots saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, plānveida operācijas vai ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē.
Šobrīd vakcināciju pret gripu valsts apmaksā:
- visiem bērniem vecumā līdz 17 gadiem (ieskaitot);
- bērniem un pieaugušajiem ar hroniskām saslimšanām;
- grūtniecēm;
- ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem;
- personām vecumā no 50 gadiem;
- personas, kuras pieder pie šādām veselības riska grupām.
KONTEKSTS:
Jau rudens sākumā mediķi pauda bažas par gaidāmo gripas sezonu, raugoties uz tās "uzvedību" dienvidu puslodē – Austrālijā un Jaunzēlandē. Speciālisti arī lēsa, ka līdz ar aukstākiem un sausākiem laikapstākļiem gripas izplatība pieaugs.
Pret gripu ir iespējams saņemt vakcīnu, turklāt vienlaikus ar poti pret Covid-19. Tiesa, novembra beigās ārsti cēla trauksmi par valsts apmaksāto gripas vakcīnu trūkumu.
