Ceturtdien pie Brīvības pieminekļa noritēs svētku pasākumi, godinot ilgākā Latvijas neatkarības perioda sasniegšanu. Pirmais brīvvalsts laiks starpkaru periodā ilga tieši 7883 dienas, bet otrais - pašreizējais neatkarības periods - šo robežu pārsniedzot tieši šodien, stāsta aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Tiesa gan, ja to rēķina no dienas, kad pieņemts likums par valstiskās neatkarības atjaunošanu - 1991. gada 21. augusta.
„Cilvēkiem [vajag] atgādināt par to, ka mums ir sava valsts, ka šī valsts pastāv, ka šodien valsts neatkarību vairs nevar tik viegli zaudēt, kā toreiz tas bija. Varbūt tas nebija toreiz viegli, bet bija bez jebkādām alternatīvas iespējām, šodien tā nevar vairs notikt,” saka Kara muzeja vēsturnieks Juris Ciganovs.
Vēsturniece Aija Fleija arī atzīst, ka šīs dienas iezīmēšana ir pozitīva tieši sabiedrības, nevis vēstures kontekstā:
„Neatkarība saglabāsies, bet vajag arī domāt par to, ka tā ir dibināta latviešu nācijas pastāvēšanai, latviešu kultūras pastāvēšanai. Lai tas netiktu nobīdīts un mēs šajā valstī vienkārši nepazustu kā tauta, kā nācija.”
Ministrijā vēl skaidroja, ka šī diena liek aizdomāties, salīdzināt neatkarības periodus un analizēt tos, novērtējot mūsdienu Latviju. Savukārt Ciganovs norāda, ka abus neatkarības posmus var salīdzināt dažādi: „ Skaidrs ir tas, ka ietekme mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā nenāks kā toreiz – ar tankiem no vienas vai otras puses. Tagad ietekmes sfēru dalīšana ir vairāk rafinētāka – caur naudu, caur kultūru, caur sportu… Protams, mums kaut kas pozitīvs no visa tā jāņem, bet uz šiem procesiem jāskatās ar skaidru un kritisku aci.”
Tāpat vēsturnieku domas dalās par to, no kuriem datumiem būtu pareizāk rēķināt neatkarības periodu, jo valsts atjaunošanas deklarāciju pieņēma jau 1990. gada 4. maijā. Savukārt Pabriks skaidro, ka šie svētki ir vienreizējs notikums un par tradīciju nekļūs, bet, viņaprāt, dienai ir simboliska nozīme: "De jure mums 4.maijā ir šo deklarācijas diena, bet de fakto mēs to neatkarību atjaunojām augustā, un mēs nospriedām, ka pēc puča apspiešanas Maskavā mēs sākam skaitīt savu neatkarību. Bet jebkurā gadījumā skaidra ir viena lieta – mēs pēcpadomju periodā esam pārsnieguši to laiku, kas mums bija atvēlēts starpkaru periodā, un tas ir fakts.”
Pulksten 14 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā goda sardzes maiņa un aizsardzības ministra uzruna, bet īsi pirms tam no Rātslaukuma uz Brīvības pieminekli dosies Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un orķestris.
