Pērn novembrī Eiropas Komisija parakstīja līgumu, kas paredzēja iepirkt par 80 miljonu devu tolaik vēl nereģistrētas ASV kompānijas “Moderna” vakcīnas pret Covid-19. Līgums paredzēja iespēju iegādāties papildus vēl 80 miljonus devu.
Eiropas Komisija izmantoja šo iespēju decembra beigās. Tāpat kā citos EK vakcīnu iepirkumos, arī šajā gadījumā katrai valstij bija paredzēts vakcīnas devu daudzums proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam.
Latvijas gadījumā tie bija 336 000 devu no pirmās līguma daļas un tikpat – no otras. Taču valstīm bija tiesības atteikties, un tieši tas arī notika.
Nacionālais veselības dienests 2020. gada 27. novembrī saņēma Eiropas Komisijas (EK) Vadības paneļa piedāvājumu par Latvijai pieejamajām 336 566 “Moderna” vakcīnas pamatdevām un 336 566 papilddevām, LTV7 informēja dienestā.
“Saņemtā informācija tika nodota izskatīšanai Veselības ministrijas izveidotajai ad hoc [šim mērķim izveidotajai] darba grupai (Veselības ministrijas padotības iestāžu darba grupa), kuras sanāksme tika sasaukta 30. novembrī, lai lemtu par “Moderna” vakcīnas pasūtāmo devu daudzumu. Sanāksmes laikā tika pieņemts lēmums pasūtīt 336 566 vakcīnu devas,” informēja NVD.
Nacionālās veselības dienestā skaidroja, ka Latvija saņemtu papildu devas tikai šī gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, vēsta LTV7.
Eiropas Komisijas 160 miljonu “Moderna” vakcīnu iepirkums paredz, ka šī gada pirmajā ceturksnī uzņēmums piegādā 10 miljonus devu, otrajā ceturksnī – 55 miljonus devu, trešajā – 60 miljonus, ceturtajā – 55 miljonus, liecina dati, kurus kopā ar daļu no līguma publicējis Ungārijas premjera biroja vadītājs Gergejs Guļass.
Pērn gada nogalē veselības ministres amatu ieņēma Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”), kuras laikā arī tika izveidota neformālā darba grupa, kura lēma par vakcīnu piegādēm. Viņa no komentāriem par “Moderna” vakcīnu iepirkumu LTV7 atteicās. No jebkādiem papildu komentāriem atteicās arī NVD.
Savukārt pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) piektdien žurnālistiem pastāstīja, ka ir uzsākta dienesta pārbaude, kuras uzdevums ir aplūkot visas epizodes par visu vakcīnu pirkšanu vai nepirkšanu, kas notika pagājušā gada nogalē.
Pavļuts apstiprināja, ka viņam ir informācija par papildu vakcīnas pret Covid-19 “Moderna” devām, kuras ierēdņi neuzskatīja par vajadzīgu pasūtīt.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka ar dienesta ziņojumu šajā gadījumā nepietiek.
Saistībā ar izskanējušo informāciju par Latvijas atteikšanos no vēl papildu vakcīnu pret Covid-19 devām, Ministru prezidents @krisjaniskarins sagaida nopietnas izmaiņas @veselibasmin. "Šis nav piedodami. Nepietiks ar dienesta ziņojumu, jābūt nopietnām izmaiņām," uzsvēra Kariņš. pic.twitter.com/wsWi1dJKjY
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) March 12, 2021
“Es sagaidu nopietnas izmaiņas!” viņš uzsvēra, norādot, ka visa valsts pašlaik cieš no nelielas grupas cilvēku lēmuma. Kariņš apliecināja, ka strādā “aizkadrā” kopā ar veselības un ārlietu ministru ar citām Eiropas Savienības valstīm, lai labotu ielaisto pagātnes kļūdu, ka Latvijai nav proporcionāli pietiekami daudz vakcīnu.
KONTEKSTS:
Latvija teorētiski varēja pieteikties arī lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu.
Kopumā, ņemot vērā atteikšanos no “BioNTech/Pfizer”, Latvija atteicās no iespējas iegādāties aptuveni 1,3 miljonus vakcīnu devu, kas ļautu vakcinēt aptuveni 650 000 cilvēku, kas ir visi Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem.
Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvija 11. martā bija pēdējā vietā no Eiropas Savienības valstīm pēc pirmo poti saņēmušo iedzīvotāju īpatsvara – pirmo devu saņēmuši vien 4,1% iedzīvotāju. Nākamais sliktākais rezultāts ir Bulgārijā (4,5), bet vislabākais rezultāts ir Maltā – 15,8%. Igaunijā šis rādītājs ir 9,5%, bet Lietuvā – 9,1%.
