Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) piektdien piedalījās astotajā Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinā, Vācijā.
Sanāksmes laikā aizsardzības ministri pauda atbalstu un gatavību piegādāt papildu ieročus, lai stiprinātu Ukrainas militārās spējas savas teritorijas atgūšanai.
"Lai uzvarētu Krievijas uzsāktajā karā, Ukrainai vajadzīgs ne tikai morāls atbalsts. Ukrainai ir vajadzīgs vairāk. Vairāk smago ieroču, pretgaisa aizsardzības sistēmu, artilērijas, dronu un cita veida militāro atbalstu," norāda Mūrniece.
Aizsardzības ministre informēja kolēģus par Latvijas plānotajām papildu militārā atbalsta piegādēm.
Latvija tuvākajā laikā piegādās Ukrainai desmitiem "Stinger" pretgaisa aizsardzības sistēmas, divus Mi-17 helikopterus, desmitiem ložmetējus un to munīciju, desmitiem bezpilota lidaparātus, kā arī rezerves daļas haubicēm.
Nostiprinot pirms Ramšteinas sanāksmes pausto par papildus militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, Mūrniece un vēl septiņu valstu aizsardzības ministri parakstīja kopīgu apņemšanos par palīdzību Ukrainai. Tajā valstis uzskaitījušas konkrētu militāro atbalstu Ukrainai, apņemoties sniegt ātru un apjomīgu militāro palīdzību, lai veicinātu Ukrainas teritoriju atgūšanu.
No kara pirmās dienas Latvija sniedz Ukrainai visaptverošu politisko, militāro, finanšu un humāno palīdzību.
Aizsardzības ministrija informē, ka līdz šim Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai veido 0,93% no iekšzemes kopprodukta jeb vairāk nekā 314 miljonus eiro.
No šīs summas aptuveni 300 miljoni eiro veido Latvijas valdības sniegtais militārais atbalsts Ukrainai, bet pārējo summu – Latvijas sabiedrības saziedotie līdzekļi.
Latvijas militāro atbalstu Ukrainai veido munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa raķetes "Stinger", bezpilota lidaparāti, pašgājējhaubices, helikopteri, degviela, individuālais ekipējums, sausās pārtikas uzturdevas karavīriem u.c. preces.
Aizsardzības ministrija sadarbībā ar organizāciju "Uzņēmēji mieram" īsteno iniciatīvu, kuras mērķis ir savākt ziedojumus vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā, lai Ukrainas bruņotajiem spēkiem nodrošinātu militāros transportlīdzekļus, bruņuvestes, bruņotas ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas, tehnoloģiju risinājumus un cita veida militāro palīdzību, piemēram, binokļus un nakts redzamības iekārtas.
Tāpat ar Aizsardzības ministrijas atbalstu Ukrainā regulāri tiek nogādāta daudzveidīga humānā un medicīniskā palīdzība, kas tiek organizēta sadarbībā ar platformas "Ziedot.lv" un kustības "Uzņēmēji mieram" atbalstu.
Savukārt akcijā "Twitter konvojs" Ukrainas bruņoto spēku karavīriem ziedoti jau vairāk nekā 1000 auto, lai uzvarētu kaujās pret Krievijas okupācijas spēkiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
