173 kilometru garo Latvijas–Baltkrievijas robežu vismaz reizi dienā pārbauda, to izstaigājot kājām.
Valsts robežsardzes Kaplavas robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieks Egons Mežaks skaidroja: "Ir kontroles pēdu josla, bet purvainos apvidos dabas resursu, reljefa dēļ mēs to nevaram ierīkot. Tāpēc tās vietas vairāk tiek aprīkotas ar klātbūtnes uztveršanas sistēmām un biežāk tiek sūtītas patruļas ar kinologiem."
Vēl būtiska var izrādīties vietējo iedzīvotāju palīdzība. Piemēram, ziņojot par kādām apkaimē neredzētām, aizdomīgām personām vai automašīnām. Drīzumā palīgā steigsies arī 50 zemessargi.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis sacīja: "Tas nav robežsardzei nekas jauns. Šī sadarbība jau bijusi pietiekoši efektīva. Vienā norīkojuma sastāvā ir gan robežsargs, gan zemessargs, vadošais, protams, ir robežsardzes amatpersona."
Trūkst tehnikas un sakārtotas infrastruktūras
Papildus pieprasīti 24 "Frontex" robežsargi eksperti, šobrīd jau strādā astoņi. Taču cilvēkresursu vajadzētu mazāk, ja būtu labāka tehnika un sakārtotāka infrastruktūra.
Mežaks skaidroja: "Perspektīvā plānots palielināt mūsu tehnisko līdzekļus, tos pašus kvadriciklus. Plānots palielināt sensoru skaitu, iegādāties papildus. Jau viss ir procesā, gaidām, kad saņemsim."
Valdībā atbalsts gūts jaunas sistēmas, līdzīgai kā Lietuvā, izveidei gar visu Latvijas robežu, un tuvāko divu gadu laikā paredzēts pilnībā modernizēt autoparku. Ieguvums būtu arī jau pirms pieciem gadiem apsolītais žogs, jo to aprīkotu ar klātbūtnes uztveršanas sistēmām, kamerām. Žogs tagad ir vien uz Latvijas–Krievijas robežas.
Mežaks norādīja: "Un arī tā šķērsošana no Baltkrievijas puses, būs apgrūtināta, jo žogam jātiek kaut kā pāri, vai nu dzeloņstieples jāgriež vai jārokas pa apakšu. Tas aizņem laiku un atstāj aiz sevis pēdas."
Kaplavā "ReTV" apliecināja un arī kopumā Valsts robežsardzē uzsvēra, ka pagaidām situācija ir mierīga. Šogad pierobežā aizturēti vien daži robežas šķērsotāji.
Kur viņus izmitinātu
Jūnija sākumā Piedrujas pusē vien aizturēti četri Irākas valstspiederīgie. Viņi pēc tam nogādāti uz Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru Daugavpilī.
Centra priekšnieka pienākumu izpildītājs Artūrs Garevičs-Jurevičs norādīja: "Šis ir jauktā tipa centrs, izmitinām gan patvēruma meklētājus, gan aizturētos ārzemniekus jeb tautā tā sauktos "nelegāļus". Konkrēti mans centrs ir līdz 10% [aizpildīts], konkrētu skaitu es nesaukšu. Mēs esam gatavi. Mums ir noslēgti līgumi gan ar ēdināšanas, gan ar higiēnas preču piegādātājiem, gan tulkošanas biroju."
Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs Daugavpilī izveidots pirms desmit gadiem, bet "ugunskristības" piedzīvotas 2015. gadā, kad vienīgo reizi tas bijis pat pārpildīts. Pārsvarā ar vjetnamiešiem.
Garevičs-Jurevičs paskaidroja: "Mums ir trīs bloki. Katrā blokā istabas ir identiskas, atšķiras tikai to izvietojums."
Aizturētos ārzemniekus no patvēruma meklētājiem šeit nodala, tiem ir dažādas tiesības. Vai un kad nelegālo migrantu vilnis sasniegs Latviju, Valsts robežsardzē neprognozēja, bet uzsvēra, ka riski tiek apzināti jau kopš maija beigām.
KONTEKSTS:
Migrantu skaits, kas no Baltkrievijas vēlas nelegāli ieceļot Lietuvā, ik nedēļu pieaug – šādus signālus no kolēģiem Lietuvā saņēmusi Latvijas robežsardze. Gada pirmajā pusē uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas aizturēts vairāk par 800 migrantu. Salīdzinot – uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizturēti pieci.
Notikumi uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas liek uzmanīties arī Latvijas robežsardzei. No 1. jūlija arī uz Latvijas robežas sākusi strādāt Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex", kas atsaukusies palīdzības lūgumam. Tā ir pirmā reize, kad Latvijā tiek uzņemti eksperti robežas uzraudzībai.
