Pret karavīru patruļu pretinieks atklāj uguni. Tai atbalstā steidz bruņutransportieris “Patria”, palīdzot veiksmīgi uzbrukumu atvairīt. Ar šādu scenāriju trešdien Ādažu poligonā tika prezentēts šādā pašā vārdā nosauktā Somijas uzņēmuma sešriteņu pilnpiedziņas bruņumašīnas prototips.
Ar to Nacionālie bruņotie spēki (NBS) saista cerības par savu pirmo bruņutransportieru iepirkumu, ņemot vērā, ka Latvijas armijā šāda veida tehnikas pagaidām nav.
Šajos bruņutransportieros var pārvietoties desmit karavīru. Ja tie pilnībā atbildīs visām NBS tehniskajām specifikācijām, pirmos šādus bruņutransportierus bruņotie spēku varētu saņemt jau šogad.
NBS komandieris Leonīds Kalniņš norādīja: “Tur ir absolūti piemērots, lai karavīrs pilnā ekipējumā varētu pārvietoties, izpildīt uzdevumu, ātri iziet ārā no mobilās platformas, ieiet atpakaļ. Tas ir peldošs. Pie šī dizaina strādāja gan zemessargi, gan karavīri, tāpēc man absolūti nav šaubu, ka tās atbildīs tām prasībām, kādas mums ir nepieciešamas.”
Kopumā Aizsardzības ministrija būtu pakāpeniski gatava iepirkt līdz 300 šādu bruņutransportieru, tērējot tam līdz 200 miljoniem eiro.
Ministrija cer, ka, pateicoties abu valstu sadarbībai, kas jau ir sākusies pētniecības un attīstības stadijā iesaistot Latvijas uzņēmumus, Latvijas ekonomikā no iztērētās summas varētu palikt ap sešdesmit līdz 70 miljoniem eiro.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) skaidroja: “Ceru, ka būs iespēja piedalīties arī ražošanas procesā, cik lielā mērā, tas būs atkarīgs no tā, cik Latvijas ražošanas industrija būs spējīga piedāvāt, jo mēs varam nest to, ko mēs varam pacelt.”
Savukārt uzņēmuma “Patria Land Oy” prezidents Jusi Jarvinens sacīja: “Mūsu mērķis ir radīt vienotu piegāžu ķēdi šai programmai, lai apjomi radītu ietaupījumus abām valstīm un arī citām valstīm, kas varētu piedalīties nākotnē. Tā ir arī iespēja piedalīties Latvijas ražotājiem tajās piegādēs, kas ir ārpus Latvijas. Darbs pie tā sācies jau tagad, un esam pārliecības pilni, ka šo seši reiz seši bruņumašīnu spēsim pārdot arī citām valstīm.”
2019. gada nogalē nodomu pievienoties projektam parakstīja arī Igaunija, kas gan to vēlāk apturēja, sniedzot priekšroku savu jau iepirkto, arī Somijā ražoto bruņutransportieru modernizācijai.
Tikmēr par pievienošanos projektam oficiālu interesi sākusi izrādīt Zviedrija, kas pēdējos gados lēmusi būtiski palielināt savu militāro budžetu.
