ANO augsta līmeņa politikas forumā Latvija prezentē valsts otro ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu. Kopumā ir 17 mērķi, ko apņēmušās sasniegt ANO valstis.
“2015. gadā valstis vienojās, ka reizi gadā runās par politiku ANO līmenī. Visas sanāk kopā, un katra valsts līdz 2030. gadam trīs reizes atskaitās par to, ko darījušas, lai sasniegtu dažādus mērķus,” intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” skaidroja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Māra Sīmane.
Līdz šim Latvijai gājis labi enerģētikas jomā – salīdzinājumā ar citām valstīm esam sasnieguši noteiktus mērķus attiecībā uz atjaunīgiem energoresursiem. Par spīti Covid-19 pandēmijai arī labi gājis ar tautsaimniecības attīstību.
Taču liels izaicinājums ir nevienlīdzības mazināšana un nabadzība. “Te nu ar krīzēm, kas notikušas pēdējā laikā, mums ir milzīgi izaicinājumi, īpaši tagad saistībā ar energoresursiem,” atzina Sīmane.
Vienlaikus viņa norādīja, ka šo mērķu sasniegšanai Latvija ir mainījusi diferencēto neapliekamo minimumu, palielinājusi minimālās algas, palīdzējusi bez darba un izglītības esošajiem jauniešiem.
KONTEKSTS:
Nabadzības riskam ir pakļauta gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, turklāt to īpatsvars ir pieaudzis. 2019. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,6%, bet 2020. gadā jau 23,4 % iedzīvotāju. Uz Eiropas fona esam ar otru lielāko skaitli tūlīt aiz Bulgārijas. Lietuvā un Igaunijā situācija ir labāka (attiecīgi 20,9 % un 20,7 %), bet no vidējā Eiropas Savienības rādītāja – 17,1% – atpaliekam vēl vairāk.
