Gatavība pretstāvēt agresijai
Valsts aizsardzības koncepcija vēsturiski ir pamatā gan Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāniem, gan valsts aizsardzības plānam un operatīvas aizsardzības plānam. Šie nav formāli dokumenti, bet noteic aizsardzības mērķus un nepieciešamo finansējumu aizsardzības jomā. Tas ir gan bruņojuma iegādei, gan militāro speciālistu apmācībai, gan civilajai aizsardzībai, kas ir nosaukti par galvenajiem mērķiem šā gada valsts budžetā.
Tagadējā koncepcija apstiprināta 2020.gadā, un tās trūkumus uzrādīja netieši ar valsts aizsardzības jomu saistītie civilās aizsardzības pasākumi, kas izpaudās resursu sagādēs Covid-19 laikā. Bet jaunā aizsardzības koncepcija top laikā, kad, kā to iezīmēja aizsardzības ministre, ir vajadzīga pilnīga Ukrainas uzvara un pilnīga Krievijas sakāve, un tiesāšana starptautiskajā tribunālā. Taču nav gaidāms, ka Krievijā tuvākajā laikā notiks pārmaiņas.
Šajā kontekstā iespējams, viena no būtiskākajām lietām pašmājās – Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstīšana un aizsardzības spēju paplašināšana un plašākas sabiedrības reaģēšanas spējas potenciāla iebrukuma rezultātā.
To kā būtisku gatavības elementu raksturoja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība): "Šajā jaunajā situācijā mēs domājam par 72 stundu gatavību attiecībā uz katru valsts iedzīvotāju. Taču vismaz 10 dienas mums kā valstij jābūt gatavai pretoties jebkāda veida agresijai un jebkāda veida draudiem, tajā skaitā militāriem. NATO līgumā pirms panta par kolektīvo aizsardzību ir 3. pants, kurā skaidri teikts, ka katrai valstij jāstiprina savas aizsardzības spējas, ko arī šobrīd darām."
Sabiedrības iesaiste
Debatēs daudz sprieda par sabiedrības lomu. “Valsts aizsardzības tālākā attīstība nav iespējama, ja mēs vēl dziļāk, vēl ciešāk neintegrēsimies kopā ar Latvijas sabiedrību, iekļaujot un iesaistot to aizsardzības sistēmas būvniecībā dažādos veidos. Gan individuāli savu spēju pilnveidošanā, gan arī iesaistoties caur dažāda veida kolektīvajiem pasākumiem un veicinot visaptverošo aizsardzības sistēmas principu ieviešanu šeit Latvijas valstī,” sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
NBS komandieris ar lielu cerību uzlūko topošo Valsts aizsardzības dienestu, ka tas nostiprinās un papildinās Latvijas aizsardzības spējas. Arī jaunās koncepcijas būtiska sadaļa ir Valsts aizsardzības dienests, ko sakontēji ar brīvprātīgajiem dalībniekiem plānots ieviest no šā gada vasaras.
Otrs vēl papildināms jauninājums – valsts aizsardzības mācība, ko 10.–11.klasēs aptuveni 150 skolās īsteno brīvprātīgi, bet no aiznākamā mācību gada tas būs obligāts. Bažīgas aizdomas par Jaunsardzes lomas mazināšanu 5.–9.klašu skolēniem pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Juris Dalbiņš. Viņa bažām ir pamats, jo valsts aizsardzības mācības plašākai īstenošanai draud nepietikt instruktoru.
Savukārt profesors Jānis Ikstens vērsa uzmanību uz nesena pētījuma datiem, ka
Latvijas iedzīvotāju gatavība aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās pēdējo 8 gadu laikā ir samazinājusies.
“Es šeit gribētu atgādināt nesen veikta pētījuma rezultātus, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība aizstāvēt ar ieročiem rokās Latviju ir samazinājusies pēdējo 8 gadu laikā. Un, kas ir būtiski, tad viens no pašiem svarīgākajiem cēloņiem ir valdības darba vērtējums. Tātad dāmas un kungi, jebkurš nozagts eiro, jebkuri muļķīgi lēmumi mazina šo te vēlmi. To es aicinātu paturēt prātā,” sacīja Ikstens.
Vajadzīga augsta kaujas gatavība
Militārā eksperta Mārtiņa Vērdiņa ieskatā – līdz šim saistībā ar aizsardzības koncepciju lēmumi pieņemti pārāk lēni un smagnēji. Trūkst konkrētu prioritāšu. Jāreaģē ātrāk, un elastīgāk jāmainās līdzi dzīvei, un jāizvirza konkrētas prioritātes. Kaujas gatavība ir jāizvirza par prioritāti, kā arī svarīgi veidot militāras prognozes arī 10 un vairāk gadus uz priekšu.
“Ja pirms 8 gadiem mēs runājām par kaujas spējām, tad, protams, mūsu pašreizējā situācijā būtu jāsāk runāt par kaujas gatavību. Nepieciešama augsta kaujas gatavība tiem spēkiem un tiem līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā. Neapšaubāmi,” sacīja Vērdiņš
Turklāt Nacionālo bruņoto spēku darbības attīstībai jābalstās uz parādītā snieguma striktu analīzi. Armijas spēju novērtējums nekādā ziņā nedrīkst būt formāls arī iespējamu risku kontekstā.
"Īsto kaujas gatavību un īsto kaujas spēju stāvokli parāda tikai reālistisks karš vai reālistiskas mācības. Tas nozīmē ne tikai mācību norisi un ķekša ievilkšanu līdz nākamajām mācībām. Analizēt kļūdas – tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, par ko jābūt gan parlamentārai, gan arī civilai kontrolei," sacīja eksperts.
Koncepcijas kontekstā būtiski pieminēt Zviedrijas un Somijas gaidāmo iestāšanos NATO. Tas spēcinās aliansi un liks paplašināt Baltijas reģiona aizsardzības plānus.
Šajā kontekstā arī piesaukta aizsardzības jomas finansējuma audzēšana līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Tā ieplānota no 2027. gada, taču, visticamāk, notiks ātrāk saistīti arī ar militārās industrijas stiprināšanu un starpvalstu militāro sadarbību, piemēram, ar Somiju un Igauniju.
Šī bija tikai pirmā diskusija par aizsardzības plāniem turpmākajiem gadiem, tādas plānots turpināt.
