Ar pētījuma rezultātiem īpašā konferencē iepazīstināja Ārlietu ministrijā, kur ar savu redzējumu dalījās gan eksperti, gan citi sabiedrības pārstāvji.
84% balsotu par palikšanu Eiropas Savienībā
Ja referendums par iestāšanos Eiropa Savienībā notiktu rīt, tad par to nobalsotu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – šāda ir jaunākā Ārlietu ministrijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Politologu biedrības kopīgi veiktā pētījuma viena no galvenajām atziņām.
Aptaujāti cilvēki visā Latvijā, piecos reģionos veidotas īpašas fokusa grupas, kas izteikušās par desmit tematiskajiem blokiem – vidi, veselību, migrāciju, Eiropas demokrātiju un citiem, paužot savu redzējumu par Latviju Eiropā un visas Eiropas Savienības nākotni.
“Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir optimistiski. Un, kā rāda viens cits pētījums – ja referendums notiktu šajā nedēļas nogalē, tad 84 procenti Latvijas iedzīvotāju balsotu par palikšanu Eiropas Savienībā,” stāsta pētījuma autore Žaneta Ozoliņa.
“Protams, ir arī pietiekami daudz kritisku vārdu, kas ir saistīti ar migrācijas politiku, veselību, ar neskaidrībām par Krievijas un Ķīnas lomu Eiropas politikā, tā ka ir diezgan interesanti secinājumi.”
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) norāda, ka aptaujas dalībnieki drošības jautājumus uzskata par vieniem no svarīgākajiem.
“Eiropas Savienībā mēs jūtamies drošāk, pārliecinātāk. Mēs redzam, ka ir jāsakaras ne tikai ar tiešiem militāriem drošības draudiem, bet arī ar hibrīduzbrukumiem, tajā skaitā dezinformāciju, caur kuru mēģina ietekmēt mūsu demokrātijas stiprumu, tāpēc Eiropas kopējā solidaritāte un rīcība var mūs pasargāt un nostiprināt.”
Samazinās atbalsts krievvalodīgo vidū
Covid-19 pandēmija ir viens no faktoriem, kas radījis pamatīgu spriedzi visās jomās, taču lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka bez Eiropas vienotības un atbalsta atgūties no krīzes būtu vēl grūtāk.
Tiesa gan, pētījuma gaitā secināts, ka samazinās atbalsts un uzticēšanās Eiropas Savienībai krieviski runājošo – pilsoņu un nepilsoņu vidū, lai gan iepriekšējos gados attieksme bija stabila vai atbalsts pat pieauga.
Pēc analītiķu domām, to var skaidrot ar Krievijas dezinformācijas kampaņu, jo īpaši pandēmijas apstākļos, un komunikācijas trūkumu kopienu vidū.
Visi apkopotie rezultāti paliek ne tikai Latvijas vērtējumā, bet kalpos arī kā Latvijas balss kopējā Eiropas Savienības diskusijā par nākotni, kurā patlaban piedalās visas dalībvalstis.
