Iedzīvotāju skaits samazinās gan dabiskā pieauguma (mirušo skaita pārsvars pār dzimušo skaitu), gan migrācijas dēļ.
Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2013.gadā bija 1,1% salīdzinājumā ar 1,03% 2012.gadā.
No visiem iedzīvotājiem 917,1 tūkstotis jeb 45,8% bija vīrieši un 1084,4 tūkstoši (54,2%) – sievietes.
2013.gadā Latvijā piedzima 20,6 tūkstoši, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku. Dabiskās kustības rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8,1 tūkstoti (2012.gadā – par 9,1 tūkstoti.). Ilgtermiņa starptautiskās migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 14,3 tūkstošiem (2012.gadā – par 11,9 tūkstošiem). 2013.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8,3 tūkstoši, bet emigrēja 22,6 tūkstoši cilvēku.
Savukārt Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans uzskata, ka Latvijā iedzīvotāju ir vēl par 25 tūkstošiem mazāk. Galvenie iedzīvotāju skaita sarukuma iemesli - izbraukšana, augsta mirstība, zema dzimstība un neliels iebraucēju skaits.
„Varu apgalvot, ka dzimstības potenciāls mums ir. Latvijas jaunās ģimenes grib divus un vairāk bērnus, atšķirībā piemēram no Vācijas, kur cilvēki vienkārši negrib daudz bērnus. Bet šajā virzienā ir jāstrādā noteikti,” uzsvēra Hazans.
Vai Latvijā joprojām dzīvo divi miljoni iedzīvotāju? Līdz šim šis jautājums ik pa laikam parādījās publiskajā telpā, jo iepriekšējā tautas skaitīšanas reizē iedzīvotāju skaits bija pietuvojies jau pavisam tuvu divu miljonu slieksnim. Un tagad Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka Latvijā, visticamāk, dzīvo jau mazāk nekā divi miljoni.
„Tas ir satraucoši, neapšaubāmi. Vienā no slaidiem jūs redzējāt taisni. Tā nav līkne, bet gan taisne, kas virzās uz kaut ko… virziens ir skaidri redzams," sacīja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.
„Ja 20 gadu laikā par 25% iedzīvotāju skaits ir samazinājies…. Tur, protams, ir arī objektīvas lietas iekšā, kuru dēļ bija jāsamazinās, jo 1990. gads ietver arī citus papildu aspektus. Bet tas, protams, ir satraucoši. Tas ir tikai satraucoši," uzsvēra Žīgure.
Lai gan dzimstība pēdējos gados ir pieaugusi, mirstība Latvijā joprojām ir augsta. Tādēļ iedzīvotāju skaits samazinās pat, ja neņem vērā izbraukšanu no valsts. Turklāt pat ar visu dzimstības pieaugumu, uz vienu sievieti Latvijā joprojām vidēji dzimst pusotrs bērns, bet būtu nepieciešami vismaz divi, saka Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukula.
„Diemžēl, attīstītajās valstīs ir tikai pāris izņēmumi, kur šis rādītājs ir tik augsts, piemēram Francijā. Citās valstīs, arī Skandināvijas un citās bagātajās Eiropas valstīs, diemžēl, dzimušo rādītājs uz vienu sievieti ir zem diviem. Tā ir attīstīto valstu problēma," skaidro Zakula.
Pie pašreizējās dzimstības un jaunu cilvēku aktīvas izbraukšanas ar laiku strādājošā vecuma iedzīvotāju skaits varētu būtiski sarukt. Un tas var radīt grūtības uzturēt pensiju sistēmu, jo pensionāru tuvākajā nākotnē būs vairāk nekā pašreiz.
„Protams, to visu var mainīt imigrācija. Ja pieaug bērnu skaits, ja pieaug jaunu cilvēku skaits, protams, tas arī mainīs uzreiz arī dabiskā pieauguma procesus," norāda Zakula.
Pagaidām gan tikai 10% no tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, te arī paliek dzīvot. Statistika arī liecina, ka lielākais iebraucēju skaits Latvijā ir no Eiropas nevis bijušās Padomju Savienības valstīm.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, tūkstošos
Dati:CSP
Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā mainījies iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam (0-14 gadi). 2013.gadā tas pieaudzis par vairāk nekā diviem tūkstošiem un iedzīvotāju kopskaitā 2014.gada sākumā šīs vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars bija 14,7% (pirms gada – 14,4%).
Pērnā gada laikā par nepilniem diviem tūkstošiem pieauga arī iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecumā no 62 gadiem, un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,4% 2013.gada sākumā līdz 22,7% šogad.
2013.gadā, galvenokārt emigrācijas rezultātā, būtiski samazinājās darbspējīgo iedzīvotāju skaits – par 26 tūkstošiem jeb 2% (mirušo skaits darbspējas vecumā bija nepilni 6 tūkstoši).
Apkopojot informāciju par Latvijas iedzīvotāju etnisko sastāvu, redzams, ka 2013.gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: latviešu – par 8,4 tūkstošiem, krievu – par 10,3 tūkstošiem, ukraiņu, poļu baltkrievu – par 1,1-1,6 tūkstošiem. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis no 61,1% 2013.gada sākumā līdz 61,4% šī gada sākumā.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs 2014.gada sākumā (procentos)
Gada laikā iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājās Latgales reģionā – par 6,4 tūkstošiem. Kurzemes reģions zaudēja 4,7 tūkstošus, Vidzemes – 4,0, Zemgales – 4,0, Pierīgas reģions – 2,9 tūkstošus iedzīvotāju.
Jau trīs gadus pēc kārtas Latvijā pieaug dzimušo skaits. 2013.gadā piedzima 20 596 bērni, un tas ir par 699 jaundzimušajiem vairāk nekā 2012.gadā. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem pieauga no 9,1 2011.gadā līdz 10,2 2013.gadā.
Pagājušajā gadā Latvijā nomira 28 691 iedzīvotājs, kas ir par 334 cilvēkiem mazāk nekā 2012.gadā. Mirstība uz 1000 vidējiem iedzīvotājiem saglabājas iepriekšējā gada līmenī – 14,3 mirušie. Īpaši jāatzīmē tas, ka pagājušajā gadā būtiski samazinājās zīdaiņu mirstība - nomira 91 bērns pirmajā dzīves gadā, kas ir par 34 mazāk nekā 2012.gadā. Zīdaiņu mirstība uz 1000 dzīvi dzimušajiem samazinājās no 6,3 mirušajiem 2012.gadā līdz 4,4 – pagājušajā gadā.
