Korupcijas mazināšanā Latvija stāv uz vietas
"Sabiedrība par atklātību "Delna"" informēja, ka, salīdzinot ar 2021.gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs – 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD (Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas) valstu.
Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus. Šo pārliecību palielina arī fakts, ka Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. "Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties," norādīja organizācijā.
Tajā secina, ka Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas, politiskā godaprāta un biznesa godaprāta jomās.
Politiskā godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un no Lietuvas par 9 punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100, un tas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas.
Tas norādot uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi – "kukuļi", lai saņemtu kaut ko pretī.
Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu un konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos – no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.
"Delnas" direktore Inese Tauriņa uzsvēra, ka Latvijai jārīkojas daudz izlēmīgāk nekā līdz šim, nosakot korupcijas novēršanu un apkarošanu kā valstisku prioritāti ikdienas darbos.
"Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, taču tas tā arī nav noticis.
Šobrīd ir sajūta, ka lēmuma pieņēmēji, valdība un arī sabiedrība, arī mēs katrs kā indivīds tomēr neapzināmies korupcijas negatīvās sekas. Ar savu pasīvo rīcību izturamies vieglprātīgi pret savu drošību un atsakāmies paši no savas labklājības ilgtermiņā. Mūsu ieskatā tieši to arī parāda Latvijas pēdējo sešu gadu rezultāti Korupcijas uztveres indeksā," sacīja Tauriņa.
"Delnas" direktore uzskata, ka lielāka līderība šajā jomā ir jāuzņemas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
KNAB pārstāve Agita Antonāne norādīja, ka pēdējo gadu laikā KNAB un citas atbildīgās institūcijas ir sekmīgi īstenojušas pasākumus, lai ieviestu starptautisko organizāciju rekomendācijas korupcijas apkarošanas jomā.
"KNAB, cik tas ir kompetences ietvaros iespējams, ir uzņēmies līderību. Būtiski ir uzsvērt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns nav tikai plāns KNAB darbībai. Tajā ir būtiski uzdevumi, kuros būtu jāuzņemas līderība arī citām valsts pārvaldes iestādēm," atzīmēja Antonāne.
Nemainīgais rādītājs 59 punktu līmenī ierindo Latviju starp 27 ES valstīm 15. vietā, starp 38 OECD valstīm – 27. vietā un starp 180 pasaules valstīm – 39. vietā. 2022. gadā ES valstu vidējais rādītājs arī saglabājas nemainīgs 64 punktu līmenī, OECD valstu – 66 punktu līmenī (-1 punkts).
"Delnas" rekomendācijas
"Delna" uzsvēra, ka korupcijas klātesamība politiskajā un tiesu sistēmā, uzņēmējdarbībā un cilvēku savstarpējās attiecībās apdraud mūsu drošību, tiesiskumu un demokrātisko attīstību. Organizācija iesaka lēmumu pieņēmējiem un valdībai stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem un sākt jaunas iniciatīvas 2023. gadā:
• Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešana un pilnveide.
• Interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējums, jānovērš trūkumi pārvaldībā un jāveido sistēma, kas ir atbilstoša mūsdienu vajadzībām un balstās GRECO rekomendācijās. Izvērtēt nepieciešamību ieviest privāto interešu deklarāciju augsta līmeņa amatpersonu ģimenes locekļiem.
• Jāstiprina pasākumi interešu konflikta novēršanai: 1) ieviešot mehānismu augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas; 2) nodrošinot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā; 3) uzlabojot Valsts ieņēmumu dienestam valsts amatpersonu deklarāciju un citu datu kvalitāti un pieejamību.
• Valsts pārvaldes institūcijām ir jāseko prokuratūras piemēram un jāizstrādā vai jāatjauno ētikas kodeksi un jāiedzīvina institūciju ikdienā.
• Nodrošināt, ka ārvalstu kukuļošanas definīcija ir pietiekami plaša un saskanīga, piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums.
• Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīviem centienos novērst un atklāt korupciju, publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
• Nepieciešams veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nodrošinot pilnvaras Valsts kontrolei veikt Saeimas budžeta revīziju.
• Jāpapildina esošie publisko iepirkumu kontroles mehānismi ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot pilsonisko sabiedrību (piemēram, integritātes paktiem).
• Lielāka informācijas atklātība par līgumiem, kas noslēgti, organizējot cenu aptaujas, un zemsliekšņa iepirkumos.
• Noteikt Iepirkumu uzraudzības birojam pienākumu izskatīt trešo pušu iesniegtās sūdzības par iepirkumiem.
Iekšējās drošības birojs: Korupcija jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai
Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks paziņojumā medijiem norādīja, ka indekss veidots ģeopolitiski sarežģītā laikā un tas zināmā mērā ataino korupcijas saikni ar konfliktiem un drošību.
"Februārī apritēs gads, kopš Krievijas īstenotā nežēlīgā uzbrukuma Ukrainai un šis satricinājums bijis kā lakmusa tests sabiedrības individuālai un kolektīvai izpratnei par drošību. Šajā periodā publiskajā telpā kā uz delnas esam vērojuši piemērus tam, pie kā noved agresora valsts līdzekļu izšķērdēšana un publiskā sektora amatu izmantošana privātās interesēs, tādējādi šīs ilustrācijas jāizmanto kā mājasdarbs, kurā rūpīgi jāizvērtē līdzšinējie valstī veiktie pasākumi korupcijas novēršanai, tostarp arī tādi, kas skar iekšējās kontroles stiprināšanu un risku mazināšanu.
Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai," norādīja Mūrnieks.
Viņš atzīmēja, ka korupcijas uztveres indeksa metodoloģijā tiek vērtēta virkne faktoru, tostarp arī tādi, kas figurē IDB izmeklētajos kriminālprocesos – nelietderīga valsts līdzekļu izmantošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, valsts varas realizēšana šaura interešu loka interesēs un citi. IDB 2022. gadā par noziegumiem valsts institūciju dienestā rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret 25 darbiniekiem. Mūrnieks uzsvēra, ka korupcija ne tikai grauj uzticību valsts pārvaldes institūcijām, bet arī ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kuri tiek legalizēti ar mērķi sniegt maldīgu priekšstatu par to patieso izcelsmi. IDB identificēto korupcijas gadījumu analīze norāda uz tendenci, ka šķietami legālie ienākumi tiek integrēti finanšu sistēmā, pēc kā tiek izmantoti nekustamo īpašumu, transporta līdzekļu vai luksusa preču iegādei. Valstij piemītošs augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju starptautisko partneru un investoru acīs.
Mūrnieks atzīmēja, ka būtisks ir arī tiesas vēstījums par soda mēru, lai parādītu soda neizbēgamību un atturētu citas amatpersonas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Iepriekšējā gada tiesu spriedumi norāda uz kukuļošanas sistemātiskumu un tā izdarīšanu grupās pēc iepriekšējas vienošanās. Tiesa šiem cilvēkiem piemēro reālu brīvības atņemšanu un liegumu ieņemt amatus valsts institūcijās uz noteiktu laiku.
IDB vadītājs uzsvēra, ka korupcijas apkarošanā būs panākumi no rīcībpolitikas un lēmumu praktiskas akceptēšanas ikdienas dzīvē, tādējādi visām iestādēm un arī sabiedrības pārstāvjiem ir aktīvi jāiesaistās šo pasākumu īstenošanā.
Korupcijas uztveres indekss ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. "Delna" ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" Latvijas nodaļa.
Indekss analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus, tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. Indekss izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.
Lai iegūtu Latvijas indeksa rezultātu, tika izmantoti desmit avoti no deviņām dažādām institūcijām.
