Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) šā rīta ārkārtas Saeimas sēdi iesāka ar klusuma brīdi kritušo Ukrainas aizstāvju piemiņai: "Godātie kolēģi, godātie Latvijas pilsoņi. Rit Ukrainas aizstāvēšanas kara piektā diena. Ukrainas karavīri un Ukrainas tauta aizstāv savu dzimteni. Slava Ukrainai, slava varoņiem!"
Pēc tam Saeimas deputāti bez vilcināšanās steidzamības kārtā vienbalsīgi lēma par Nacionālās drošības likuma grozīšanu, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē. Līdz šim likums ļāva dienēt Eiropas Savienības, Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstīs, Austrālijā, Brazīlijā un Jaunzēlandē un tādas valsts dienestā, ar kuru ir noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu. Tagad šo valstu sarakstā būs iekļauta arī Ukraina.
Šajā likumprojektā paredzētais izņēmums neattiecas uz Latvijas pilsoņiem, kuri iesaistītos karadarbībā Ukrainas teritorijā Krievijas bruņoto spēku vai separātiskās struktūrās, vai iesaistītos darbībās ar mērķi graut Ukrainas valstisko neatkarību un suverenitāti.
Par šādu rīcību Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību līdz trīs gadiem. Šo atbildību Saeima noteica pēc tam, kad 2014. gadā vairāki Latvijas iedzīvotāji devās karot Krievijas separātistu pusē pret Ukrainas spēkiem. Vairākas personas par to ir izdevies notiesāt ar reāliem cietumsodiem, taču vairāki joprojām ir izsludināti meklēšanā.
To, ka Latvijas iedzīvotāji varēs doties palīgā Ukrainai nosargāt neatkarību, Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs vērtēja atzinīgi.
"Šiem cilvēkiem, kuri, pirmkārt, grib un ir gatavi doties palīdzībā ukraiņiem, tai skaitā arī karot viņu pusē, tādai iespējai ir jābūt.
Bet reāli novērtēt to cilvēku daudzumu, kuri būtu gatavi to darīt, patreiz ir grūti. Nekādi pētījumi, nekādas aptaujas šajā jautājumā netika veiktas.
Un arī jāsaprot, ka, ja tāda aptauja notiktu, viena lieta, ka cilvēks uz ielas pateiks – "jā, to darīšu", un otra lieta, ka viņš to patiešām arī izdarīs. Bet, es domāju, ka noteikts cilvēku daudzums, kas gribēs to darīt, Latvijā būs," sacīja Rajevs.
Nacionālās drošības likuma grozījumi izstrādāti saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī pieņemot, ka Latvijas pilsoņi varētu iesaistīties bruņotā karadarbībā Ukrainas bruņoto spēku vai Ukrainas pretošanās kustības sastāvā, teikts likumprojekta anotācijā.
Saskaņā ar Ukrainas prezidenta 2022. gada 27. februāra parakstīto dekrētu ir izveidots Ukrainas Starptautiskais teritoriālās aizsardzības leģions, kuru veidos no ārzemniekiem, kas vēlas piedalīties Krievijas uzbrukumu atvairīšanā.
Likuma grozījumi stāsies spēkā no 1. marta. Brīvprātīgajiem, kuri vēlas stāties Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, jāvēršas Ukrainas vēstniecībā Latvijā. Sīkāka informācija būs pieejama Ukrainas vēstniecības Latvijā mājaslapā.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
