Lieta saistīta ar likvidējamo un maksātnespējīgo “Trasta komercbanku”, kuras administrators ir Ilmārs Krūms. Līdz ar Krūmu trešdienas, 7.jūnija, vakarā policija aizturējusi administratoru Māri Sprūdu, viņa kolēģi Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu.
Sprūdu, viņa kolēģi Krūmu un finansistu Raitumu policija tur aizdomās naudas izspiešanā un legalizēšanā. Ierosinātais kriminālprocess ir saistīts ar likvidējamo "Trasta komercbanku". Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs šo informāciju apstiprināja, taču detaļas neatklāja.
Piektdien, 9.jūnijā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa lēma par drošības līdzekļu piemērošanu aizturētajiem maksātnespējas administratoriem un finansistam.
Kā pirmo uz tiesu atveda Durevski, kurš seju slēpa pāri galvai pārstieptā kapucē un uz sanākušo žurnālistu jautājumiem neatbildēja. Par viņam piemērojamo drošības līdzekli pušu debates ilga apmēram stundu.
Vēlāk tiesa lēma Durevskim piemērot bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu.
Viņš aizturēts citā kriminālprocesā un nav saistīts ar lietu, kurā aizdomās tur Sprūdu, Krūmu un Raitumu.
Kā nākamais drošībnieku pavadībā tiesā ieradās Sprūds, kuram tiesa arī piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu.
Sprūds no žurnālistiem slēpties nemēģināja un aizturēšanu nosauca par šovu, kas padara viņu stiprāku. "Kratīšanas laikā netika izņemts neviens dokuments, kas vispār apstiprina manu saistību ar šo kriminālprocesu. Neviens dokuments," norādīja Sprūds.
Sprūda advokāts Rozenbergs lika saprast, ka viņam nākas ievērot procesa virzītājiem doto solījumu – publiski neizpaust ar lietu saistītu informāciju. Un daudz jau arī nemaz neesot, ko teikt.
"Man brīžiem liekas, ka par šo lietu es zinu mazāk, nekā jūs. Vispirms jātiek skaidrībā, kādu notikumu sakarā šī izmeklēšana tiek vispār veikta," sacīja advokāts.
Sprūda advokāts Rozenbergs pēc tiesas sēdes sacīja, ka lūguši tiesai Sprūdam piemērot drošības līdzekli, kas nebūtu saistīts ar brīvības atņemšanu. Taču tiesa pievienojās policijas viedoklim, uzskatot, ka, atrodoties brīvībā, Sprūds var traucēt izmeklēšanu.
Sprūda advokāts Rozenbergs sacīja, ka klientam piemēroto drošības līdzekli noteikti pārsūdzēs.
Tāpat tiesa nolēma apcietināt arī Krūmu un Raitumu, ziņoja aģentūra LETA.
Raituma advokāts Aleksandrs Berezins sacīja, ka pašlaik viņam pieejamie dokumenti ir tādā kvalitātē, ka maz ko var saprast, piemēram, ir runāts par izspiešanu, bet nav norādīti cietušie.
"Es tā arī nesapratu līdz galam no tiem lēmumiem, kas man ir pieejami, nu, viņi ir uzrakstīti tādā apjomā, un tādā kvalitātē, ka mēs vienkārši nespējam saprast, kāda tieši loma manam aizstāvamam tajā visā notikumā un reāli, kas ir noticis vispār," teica Berezins.
Valsts policijā pagaidām vairāk informācijas nesniedz. Taču aizturēto administratoru vārdi iepriekš izskanējuši saistībā ar vairākiem skaļiem maksātspējas procesiem, kuros lēmumi, iespējams, pieņemto administratoru interesēs.
Ziņots, ka Krūma vārds pēdējā laikā biežāk publiski izskanējis saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmumu vērsties ar pieteikumu tiesā par AS "Trasta komercbanka" administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas. FKTK vērtējumā administratora rīcība bankā ir uzskatāma par ļaunprātīgu, bet FKTK detalizētāku skaidrojumu par to gan nesniedz.
Pirms tam Krūms pats gribējis amatu atstāt, taču vēlāk norādīja, ka pildīs pienākumus līdz nākamā administratora apstiprināšanai.
Eiropas Centrālā banka (ECB) pērn martā pieņēma lēmumu anulēt AS "Trasta komercbanka" licenci par pārkāpumiem – banka gan nespēja palielināt kapitālu, gan neievēroja “naudas atmazgāšanas” un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Bankas likvidācijas procesā tika konstatēts, ka bankai nepietiek aktīvu visu kreditoru prasību apmierināšanai, un pasludināta tās maksātnespēja.
Aģentūra LETA ziņoja, ka Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Tika ziņots par Sprūda atcelšanu no SIA "Dzimtā sēta" maksātnespējas procesa. Par šo procesu Maksātnespējas administrācija (MNA) administratoram vairākas reizes prasīja paskaidrojumus un informāciju, cita starpā arī saistībā ar naudas līdzekļu novirzīšanu no uzņēmuma bankas konta.
Tāpat plaši izskanēja SIA "Peltes īpašumi" process, par kuru arī notika vairākas tiesvedības, turklāt tajā MNA radās šaubas par administratora objektivitāti, tomēr Sprūds no procesa netika atcelts, jo jau iepriekš notika administratoru maiņa. Ja šajā procesā Sprūds tiktu atcelts no tā administrēšanas, tas varētu nozīmēt administratora sertifikāta zaudēšanu.
Žurnāls "Ir" savulaik vēstīja par darījumu, kurā bijušais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis (Nacionālā apvienība) no nezināma avota finansēja 3,2 miljonus eiro vērtu darījumu - parādsaistību iegādi -, kas vēlāk iesaistītajām pusēm nodrošināja piekļuvi zemei vairāk nekā 40 hektāru platībā Ķīšezera krastā. Zeme piederēja uzņēmumam "Peltes īpašumi", kuram 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja un par administratoru nozīmēts Sprūds. Šie naudas līdzekļi nākuši no Sprūda administrētā maksātnespējīgā uzņēmuma "Dzimtā sēta" konta, iepriekš rakstīja žurnāls.
Vēl senākā vēsturē, pirms 12 gadiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja Sprūdu aizdomās par kukuļa izspiešanu un starpniecību kukuļošanā. Nozieguma sastāva trūkuma dēļ šo procesu prokuratūra izbeidza.
Krūms ir Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis, bet Sprūds ir asociācijas padomē.
Administrators Durevskis kopā ar Sprūdu ir strādājuši. Savukārt finansists Jorens Raitums bija atbildīgs par kasi politiskajā partijā “No sirds Latvijai”. Viņa vārds izskanēja arī kādā citā kriminālprocesā. Kopā ar bijušo Jūrmalas mēru Gati Truksni un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu Raitums figurē kriminālprocesā par iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu. Viņam tajā piemērots aizdomās turamā statuss.
