Tāpat pēdējos mēnešos mediju uzraugs nelikumīgi iejaucies Latvijas Radio saturā, piemēram, gada vidū kardināli liekot mainīt jauniešu kanāla Pieci.lv saturu.
Pēc darbinieku kopsapulces Latvijas Radio lēmis izteikt neuzticību Āboliņam.
Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš skaidroja, ka Radio darbiniekus dara bažīgus tas, ka šajos izteikumos izskan motīvi par nepieciešamām straujām organizatoriskām pārmaiņām radio, mainot līdzšinējo kanālu struktūru, motīvi par abu sabiedrisko mediju (Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas) apvienošanu. Un līdzīgi motīvi skanēja arī žurnāla “Ir” publicētajos tā dēvētajās “oligarhu sarunās”. Savukārt Saeimas vēlēšanu tuvums, iespējams, dažās politiskajās aprindās veicinājis apetīti gūt ietekmi sabiedriskajos medijos, kas, iespējams, izpaužas arī šajā NEPLP pēdējā laika rīcībā.
Atklātajā vēstulē darbinieki “kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās pārmaiņas skar Latvijas Radio”, ''Neatkarīgā Rīta Aavīze'' 10.07.2017. „Līdaka: oligarhu sarunas – Vēlēšanu kampaņas sākums”), kurā NEPLP locekļi norāda uz „dramatisku ainu”, veltot pārmetumus par Latvijas Radio slikto pārvaldes sistēmu, pilnīgu bezatbildību un pretošanos pārmaiņām”, un par “politiski ieceltu sabiedrisko mediju vadību, kas ietekmē satura veidošanu”.
Radio darbinieki norāda, ka šādi paziņojumu grauj sabiedriskā medija reputāciju.
“Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums,” teikts vēstulē.
Radio darbinieki vēstulē pauž, ka jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijas Radio “saskaras ar NEPLP iejaukšanos sabiedriskā radio redakcionālajā neatkarībā, pieņemot sasteigtus lēmumus, kas liek apšaubīt NEPLP kā Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja kompetenci par sabiedriskā medija darbu, kā arī izpratni par normatīvo aktu ievērošanu un piemērošanu”.
Viens no šādiem lēmumiem ir prasība būtiski palielināt Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru radiostacijā pieci.lv, ko padomes pārstāvji Latvijas Radio Arodbiedrības organizētā darbinieku kopsapulcē īsti “nespēja argumentēti pamatot”.
Darbinieki vēstulē arī aicina NEPLP neizdarīt spiedienu uz Latvijas Radio un respektēt redakcijas neatkarības un satura autonomijas principus.
Tikmēr NEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka “Latvijas Radio darbinieki ir izplatījuši atklātu vēstuli, aicinot izdarīt politisku spiedienu uz NEPLP kā neatkarīgu institūciju”.
“Padome uzskata, ka šāds aicinājums ir pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un demokrātiskajās valstīs pastāvošo izpratni par mediju un politiskās varas šķirtību, kas ilgtermiņā var ietekmēt pašu sabiedrisko mediju neatkarību,” teikts padomes paziņojumā.
Āboliņš sarunā ar LSM.lv pauda viedokli, ka Latvijas Radio darbinieki pašlaik jaucas darba devēja un darba ņēmēja – attiecīgi NEPLP un Latvijas Radio vienīgās valdes locekles Sigitas Roķes – darba tiesiskajās attiecībās. Starp Roķi un NEPLP ir vienošanās par Latvijas Radio valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, un darba līgumā teikts, ka Roķes darba pienākumos ietilpst NEPLP izvirzīto mērķu un uzdevumu izpilde.
NEPLP mērķus un uzdevumus Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valdēm devusi jau iepriekš un turpinās to darīt, piebilda par radio atbildīgais mediju uzrauga loceklis.
Viņš norādīja, ka NEPLP atbildības jomas ir vienbalsīgi sadalītas, un "padomes lēmums ir tāds, ka es turpinu pārraudzīt Latvijas Radio un aicinu neizdarīt uz mani politisko spiedienu", ņemot vērā, ka atklātā vēstule adresēta visām Saeimas frakcijām, bet NEPLP ir neatkarīga iestāde.
