Latvijas Radio vadības sapulcē ar nodaļu, dienestu un departamentu vadītājiem Pauliņš paziņoja, ka amatu atstās 9.martā.
Skaidrojot savu lēmumu, Pauliņš veltīja pārmetumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP): “Šobrīd mēs redzam, ka šī padome sāk aktīvi jaukties valdes darbā, pārkāpjot tos ierobežojumus un kompetences, kas ir noteiktas likumā. No otras puses, padome nepilda savus tiešos pienākumus. Un šajā saasinātajā jautājumā par darbinieku atlīdzību Latvijas Radio bija sagatavojis priekšlikumus budžeta papildus prasījumiem trīs gadu periodam, sākot no 2018.gadu. Tagad izrādījies, ka padome nav spējusi kompetenti iesniegt šos priekšlikumus tālāk Finanšu ministrijai.”
Tāpat Pauliņš atzina, ka Latvijas Radio valdes iekšienē ir problemātiska situācija, vienlaikus norādot uz NEPLP rīcības trūkumu: "NEPLP nav izrādījusi ieinteresētību un gatavību risināt ieilgušu situāciju, kad atsevišķi valdes locekļi pienācīgi nepilda savus amata pienākumus."
Pauliņš nekonkretizē, par kuru valdes locekli runā, taču nojaušams – ar to domāta locekle satura attīstības jautājumos Sigita Roķe. Savukārt par kādiem paša nepadarītiem darbiem Pauliņš nerunā.
Tikmēr NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere min, ka valdes savstarpējā nesadarbošanās bijusi acīmredzama. Padome gan uz atkāpšanos nevienu nav mudinājusi, taču likusi paveikt virkni darbu.
“Bija jāizvērtē darbinieku noslodze. Līdz 1.martam bija jāiesniedz budžetā grozījumi, kas apstiprināti sabiedriskā pasūtījuma sadaļā. Pieļauju, ka bija vēl kādi darbi. Domāju – ja valde normāli strādā, tie visi ir ikdienišķi darbi.
Ja valdē paliek divi cilvēki, tad valde ir strādātspējīga,” norāda Ķezbere.
Latvijas Radio valdes loceklis tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs ir gatavs darbu turpināt visu atlikušo gadu: “Tā ir Pauliņa kunga izvēle. Es saprotu – tas ir loģisks nobeigums procesam, kas publiskajā telpā skanējis. Domāju, ka šeit vairāk runa ir par valdes darba organizāciju, nevis personiskām nesaskaņām.”
Savukārt NEPLP loceklis Ivars Āboliņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka Pauliņa atlūgums viņam nebija pārsteigums, ņemot vērā iepriekšējo padomes un valdes komunikāciju un Pauliņa “nevēlēšanos iesaistīties” radio problēmu risināšanā.
Āboliņš kā piemēru minēja to, ka Pauliņš nespēja atbildēt uz padomes jautājumiem, kāpēc uzņēmums gada sākumā nevar nosegt visus īstermiņa kreditoru parādus, un nespēja sniegt atbildes arī uz citiem jautājumiem, paziņojot, ka tie nav darba kārtībā.
Pēc Āboliņa teikta, Pauliņš arī nespēja sniegt savu Latvijas Radio attīstības vīziju un “visās neizdarībās vaino citus - tad vainīga Sigita Roķe, tad vēl kāds, bet savu atbildību viņš nesaredz”.
“Manuprāt, Pauliņa kungs pieņēma drosmīgu un vīrišķīgu lēmumu, jo saprata, ka nespēs strādāt tik intensīvi, kā padome pieprasa,” sacīja Āboliņš.
Pauliņš raidījumā “Pēcpusdiena” uz to atbildēja, ka viņiem acīmredzami ir “ļoti atšķirīgs redzējums”, bet plašāk komentēt Āboliņa izteikumus nevēlējās.
Par radio vadības jautājumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sola spriest sēdē piektdien. Tāpat padome arvien līdz trešdienai, 1. martam, no Latvijas Radio valdes sagaida detalizētu informāciju par radio pamatalgu un piemaksu sistēmu katrā struktūrā, kā arī nepieciešamajām izmaiņām vēl šā gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim valdei uzdots iesniegt darbinieku noslodzes auditu visās struktūrvienībās.
“Pauliņa kungam līdz 1. martam joprojām ir jāiesniedz mums ļoti būtiska informācija par radio darbību, es domāju, ka Pauliņa kungs juta, ka viņš nevarēs iesniegt kvalitatīvas atbildes uz jautājumiem, un 2. marta sēdē mēs būtu skatījuši dažādus iespējamos attīstības scenārijus, kuri būtu ļoti un tieši atkarīgi no tā, kādas atbildes Pauliņa kungs mums būtu sniedzis 1. martā,” pauda Āboliņš.
Padomē atzina, ka viens no šiem variantiem varēja būt arī lēmums par Pauliņa atbrīvošanu no amata.
Tikmēr Radio darbinieki ir nobažījušies, jo neziņa vienmēr ir sliktāka par zināmo, atzinusi radio arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle. Padomē gan uzsver, ka izmaiņas radio vadībā neaizēnos darbiniekiem svarīgos jautājumus, tostarp par atalgojumu.
“Protams, padomes galvenā prioritāte ir radio kā uzņēmums, nevis Pauliņa kunga atkāpšanās vai palikšana amatā, un tas, ko es gribu uzsvērt, Latvijas Radio turpina strādāt, ir divi valdes locekļi, un padomes uzmanības lokā radio jautājumi paliks, tā ir galvenā prioritāte. Tas, ko es gribētu uzsvērt, ka pārmaiņas Latvijas Radio ir sākušās un mēs šo situāciju atrisināsim, un cilvēki tuvākajā laikā uzzinās, kāda būs tālākā rīcība,” LTV norādīja Āboliņš.
Pašreizējie Latvijas Radio valdes locekļi - Aldis Pauliņš, Uldis Lavrinovičs un Sigita Roķe - šiem amatiem tika izvēlēti 2014.gada nogalē. Par jauno Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju tika izraudzīts Pauliņš.
Tolaik Latvijas Radio darbinieki aicināja rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu, norādot uz necaurspīdīgu valdes locekļu amatu konkursu, nolikuma neievērošanu un izvēlētā valdes priekšsēdētāja pieredzes trūkumu mediju darbā. Šādu radio darbinieku iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas Žurnālistu savienība.
Savukārt šogad februāra sākumā Latvijas Radio darbinieki nāca klajā ar paziņojumu, ka ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu un ir gatavi protesta akcijām. Tāpat lielākā daļa darbinieku kā vāju vai ļoti vāju vērtēja radio valdes darbu.
NEPLP un politiķi šo situāciju Latvijas Radio vērtēja kā satraucošu, prasot radio valdes skaidrojumu. Mediju uzraugs Latvijas Radio vadībai uzdeva līdz 1.martam nāk klajā ar priekšlikumiem, ja nepieciešama papildu nauda vēl šā gada budžetā. Savukārt līdz 1.aprīlim jāizvērtē, cik ļoti katrs no 263 darbiniekiem ir noslogots, kā arī jāsniedz pārskats par algu naudas sadalījumu katrā struktūrā.
