Radio finansējums atlīdzībai veido 60% no kopējiem izdevumiem. Lielākā daļa prasītā papildu finansējuma – 61 770 eiro - tiks novirzīti Ziņu dienestam: korespondentu atalgojuma palielināšanai par 31,4% un pārējo Ziņu dienesta darbinieku kapacitātes stiprināšanai.
Tāpat papildu līdzekļi tiks novirzīti satura veidotājiem citos kanālos: informatīvi analītiskajām programmām Latvijas Radio 1 (7 340 eiro) un Latvijas Radio 4 - Doma laukums (5 830 eiro), Latvijas Radio 3 - Klasika (4 890 eiro), Latvijas Radio 5 - pieci.lv un Latvijas Radio 2 (2 600 eiro katram) un Latgales Multimediju studijai (1 690 eiro).
2 560 eiro tiks novirzīti Komjūtertehnoloģiju daļas darbiniekiem, kuru atalgojums ir 3-4 reizes zemāks nekā vidējais atalgojums darba tirgū.
Vēl 10 000 eiro plānots novirzīt citām atbalsta struktūrvienībām, tostarp skaņu operatoriem Raidījumu un ierakstu daļā, multimediālā satura veidotājiem Komunikācijas un multimediju daļā u.c.
Radio ilgstoši ir strādājis nepietiekama finansējuma apstākļos. 2019. gadā atlīdzības budžets plānots 5,97 miljoni eiro apmērā, kas ir mazliet vairāk (+8,7%) par 2008. gadu.
Šobrīd valsts dotācija nesedz satura ražošanu, apraidi un autortiesību maksājumus, bet likumdošanas izmaiņu dēļ, aizliedzot kredītiestāžu reklāmas, samazinās arī pašu ieņēmumi no reklāmas: 2019. gada 1. pusgadā tie ir par 14,2 % jeb 76 000 eiro mazāki, nekā plānots.
Līdz ar to kritiski apdraudēta ir iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte un ir apdraudēta sabiedriskā pasūtījuma 2019. gadam izpilde.
KONTEKSTS:
Vairākas dienas pēc Latvijas Radio Ziņu dienesta izteiktās neuzticības radio valdei tā nākusi klajā ar vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Radio valde norāda uz krīzi sabiedriskajā medijā, nepietiekamo atalgojumu darbiniekiem un profesionāļu aiziešanu.
Valde prasa piešķirt papildu 100 tūkstošus eiro šogad un gandrīz miljonu eiro nākamgad. Tāpat tiek prasīts kompensēt gaidāmo ienākumu kritumu par iziešanu no reklāmas tirgus.
Nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ Latvijas Radio ir izveidojusies krīzes situācija. Trīs gadu laikā Radio ir pametuši 106 darbinieki (vairāk nekā 38%), tostarp 56 žurnālisti. Pēdējā gada laikā Ziņu dienestu pametusi piektdaļa jeb 11 augsti kvalificēti žurnālisti un producenti. Zemā atalgojuma dēļ pieredzējušus un profesionālus žurnālistus piesaistīt nav iespējams. Cenšoties nosegt visas satura tēmas, Ziņu dienestā palikušie ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas. Līdzīga situācija ir visā Latvijas Radio kopumā.
