"Pēdējā pusotrā gadā novēroju, ka krīze nerodas vienas dienas laikā. Tas ir ilgstošs process, kas turpinās pēdējos desmit gadus. Šobrīd situācija ir eskalējusies," teica Klapkalne. Viņa atzina, ka žurnālistu aiziešana ir ļoti satraucoša, jo satura kvalitāte ir galvenais radio pastāvēšanas iemesls. "Ir jādomā, kā šo situāciju pēc iespējas ātrāk atrisināt," tā Klapkalne.
Vienlaikus viņa noraidīja Latvijas Radio darbinieku pārmetumus saistībā ar administratīvā aparāta palielināšanu un korespondenta vietas likvidēšanu. "Bija vienošanās ar Ziņu dienestu. Pieļauju, ka viņi neizprata, ka likvidēšana nozīmē likvidēšanu," uzsvēra Klapkalne. Tāpat viņa nepiekrita, ka uz Latvijas Radio redakciju tiek vērsts spiediens. "Redakcionālā neatkarība tiek ievērota ļoti stingri. Ētikas komisijā ir paši žurnālisti, kuri uzklausa iedzīvotāju sūdzības. Līdz šim pieņemtie lēmumi attiecībā uz saturu bija Ziņu dienesta lēmumi, nevis valdes," skaidroja valdes priekšsēdētāja.
Jautāta, vai esošajā situācijā valde varētu atkāpties, Klapkalne norādīja, ka rīkosies tā, kā būs labāk. "Atkāpties tieši uz budžeta izskatīšanas laiku nebūtu pareizi. Jāsagatavo dažādi dokumenti. Uz konflikta fona Latvijas Radio būs grūti atrast jaunus vadītājus," teica Klapkalne.
Savukārt par mediju jomu atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio atzina, ka krīze nav palikusi bez ievērības un pirmdien notiks sarunas, kurās tiksies radio valde, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un radio darbinieki. "Esmu pārliecināts, ka sarunās nonāks pie konkrēta rezultāta. Varu atkārtot tikai to, ka kopīgu sarunu rezultātā neskaidrās lietas kļūs skaidras," tā Puntulis.
Puntulis arī norādīja, ka iepriekšējā kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) iestājās par lielāku atbalstu Latvijas medijiem, taču ne vienmēr valdībā tika sadzirdēta. Puntulis apņēmies mediju politiku pārrunāt, arī tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam 100 000 eiro apmērā šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.
Iepriekš Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro.
Latvijas Radio reģistrēts 1992.gada jūnijā, un tā pamatkapitāls ir 824 685 eiro. Latvijas Radio vienīgais īpašnieks ir NEPLP.
