Pārmetumi valdei neizsīkst
Lēmuma iemesli saistīti ar to, ka mediācija, dienesta ieskatā, neatrisinās būtiskas problēmas. Proti, mediācijā nevarēs novērst Latvijas Radio valdes politisko ietekmējamību. Tāpat mediācija nevar novērst atsevišķu valdes locekļu nekompetenci.
Ziņu dienestā arī norādīja, ka komunikācija ar darbiniekiem un naudas atrašana dienesta stiprināšanai ir valdes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) tiešais pienākums un tam nav jātērē sabiedriskā medija nauda, piesaistot mediatoru.
Valde neatkāpjas
Tikmēr Latvijas Radio informēja, ka valde uztur spēkā jau pagājušajā nedēļā pausto viedokli – budžeta veidošanas procesā, kad Latvijas Radio iesniedzis pieprasījumus papildu līdzekļu piešķiršanai gan šim gadam 100 tūkstošu eiro apmērā, gan nākamajiem trim gadiem kapacitātes stiprināšanai un iziešanai no reklāmas tirgus, vadības atkāpšanās nav Latvijas Radio interesēs.
“Mēs cīnīsimies par Latvijas Radio budžetu līdz galam. Par mūsu profesionalitāti un spēju izvest sabiedrisko mediju no gadu desmitiem uzkrātām problēmām lai runā darbi. Par to esmu atbildīga sabiedrības un Radio darbinieku priekšā,” norādījusi Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Vienlaikus Klapkalne uzteica Ziņu dienestu par atklāti minētajiem iemesliem, kāpēc mediācijas process no Ziņu dienesta skatupunkta nonācis strupceļā: “Mēs esam konstruktīvi risinājuši finanšu un kapacitātes stiprināšanas problēmas,
bet acīm redzami Ziņu dienesta dienaskārtībā ir cits jautājums – sabiedriskā medija valdes izraudzīšanās un iecelšanas kārtība kopumā. Tas vairs nav Radio valdes kompetencē, to var mainīt tikai politiķi, iespējami ātri pieņemot jauno sabiedrisko mediju pārraudzības likumu.”
Latvijas Radio informēja, ka gatavošanās mediācijas procesam tika sākta pagājušajā nedēļā. Sertificēta mediatore Baiba Strupiša organizēja vairākas tikšanās ar personām, kuras mediācijas procesā var būt kā puses, novērotāji, konsultanti, atbalsta personas vai eksperti.
18. jūlijā notika saruna ar Latvijas Radio valdi, 19. jūlijā ar Ziņu dienesta darbiniekiem un Latvijas Radio Arodbiedrību. Tāpat bija paredzēts tikties ar Latvijas Žurnālistu asociāciju un NEPLP. Pirmdien, 22. jūlijā, mediatora klātbūtnē notika saruna starp Latvijas Radio valdi un Ziņu dienesta darbiniekiem, kurā puses apsprieda iespēju kopā vest sarunas, izmantojot mediācijas pieeju un metodes.
KONTEKSTS:
10. jūlijā Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu.
Vienlaikus valde iesniegusi NEPLP ārkārtas pieprasījumu 100 000 eiro apmērā šim gadam, lai no septembra palielinātu Ziņu dienesta korespondentu algas par 31,4% un nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu arī pārējiem Latvijas Radio satura veidotājiem. Latvijas Radio informēja, ka iesniegts papildu budžeta pieprasījums nākamajiem trim gadiem, lūdzot finansējumu Latvijas Radio darbinieku atalgojuma palielināšanai gandrīz 1 miljona eiro apmērā, kā arī kompensāciju iziešanai no reklāmas tirgus 1,79 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu. Tāpat rasti vairāki risinājumi iekšējo resursu ietvaros Ziņu dienesta stiprināšanai.
