Astoņu kilometru garumā ceļš uz Vārpu mājām vijas caur mežu un sīku krūmāju - šādu savu vecvectēvu zemi 1992.gadā saņēma atpakaļ Valdis Markevics. Tagad, iebraucot sētsvidū, spējais kontrasts izraisa pārsteigumu - mājas ar saimniecības ēkām un plašo pagalmu ir kā oāze apauguma vidū.
"Daudzi saka, ka mēs esam sākuši no nulles. Tā nav taisnība. Te viss bija ar mīnusa zīmi, līdz nullei vēl bija jādabū tā vieta," saka "Vārpu" saimnieks Valdis. "Vārpu" saimniece Ļuba Markevica piekrīt - sākums nebijis viegls.
Sākotnēji ģimene ar maziem bērniem dzīvojusi vagoniņā un sākusi cīņu ar džungļiem. "Tad tikai pamazām uzbūvējām vienu šķūnīti, tad citu, tad sapratām, ka vagoniņā mēs ilgi nepavilksim, jo ziemā auksts, vasarā karsti," atminas Valdis.
Māju sākuši būvēt uz vecās mājas pamatiem. "Puikas pamanīja, ka te kaut kas ir rakstīts, un tad mēs pamanījām - uz viena no akmeņiem rakstīts 24.gads. Pēc tā mēs secinājām, ka tajā laikā mūsu senči ir šeit būvējušies. Acīmredzot, te saimnieks ir bijis mammas vectēvs," stāsta Valdis.
Sākumā Valdis no Zvārdes braucis uz darbu Saldus "Lauktehnikā". Vēlāk izveidojuši pelnošu saimniecību turpat Zvārdē. Pirms 12 gadiem sākuši ar piecām aitām. Tagad ganāmpulks pieaudzis līdz 300 aitu mātēm, nesen sadzimuši jēriņi.
"Pļavas bija nosacīti - viss bija aizaudzis ar krūmiem poligona laikā. Te gan bija kolhozs pļāvis sienu, viņus laida iekšā dažas nedēļas pa vasaru, bet pēdējos gados arī tas netika darīts. Tā ka mums nācās diezgan pacīnīties," saka "Vārpu" saimnieks.
Uzvara konkursā par skaistāko lauku saimniecību nākusi kā pārsteigums. Tikt finālā klusībā cerējuši, bet uz lielo godalgu gan ne. "Joka pēc es pieteicu Ļubas dobes, bija žēl, ka tādu skaistumu neviens nenovērtē," saka Valdis. Ļuba pēc tautības ir ukrainiete, runā latviski, bet akcenta dēļ kautrējas. Skaistās puķu dobes guļ ziemas miegā, bet mājas priekšu rotā mūžzaļie augi.
Janvārī Ļubai un Valdim Markeviciem priekšā skaists piedzīvojums: "Brauksim uz zaļo nedēļu Berlīnē nopirkt sēklas un puķes," atklāj saimniece.
"Visu kopjam un darām galvenokārt savam priekam, bet prieks, ka arī citiem patīk un esam augstu novērtēti," neslēpj Valdis Markevics. Ļubas un Valda mūža darbs nav bijis velts - arī dēli dzīvo tuvumā un ir gatavi turpināt saimniekošanu savā senču zemē.
