Latvijas skolēniem šogad labas sekmes starptautiskajās olimpiādēs

Mācīties, kad citi atpūšas

Sudraba medaļas Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēni Olavs Rāciņš un Gustavs Jānis Mežciems, kā arī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Māris Koniševs. Bet bronzas medaļu ieguva vēl viena Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pārstāve – 11. klases skolniece Anna Marija Sumrova. Olavs un Gustavs Jānis, kuri tikai nupat atgriezušies no olimpiādes, atzīst – viņiem tikai tagad sāksies atpūta.

 

“Sajūtas ir izcilas, tādas, ka ir saņemta tāda brīvība, jo mums tomēr bija diezgan liela nasta, ka ir jādabū medaļas un jācenšas, jāmācās tam. Tagad tas ir izdarīts, un tagad mums var sākties vasara.

Tā ir – kamēr citi varbūt atpūšas, tikmēr mēs mācījāmies,” saka Gustavs.

Ceļš līdz starptautiskajai ķīmijas olimpiādei ir garš. Jauniešiem vispirms sevi jāpierāda skolās, jāmācās arī papildus. Tālāk jāpiedalās novada un valsts olimpiādē. “Valstī jābūt starp medaļniekiem, un no turienes tiek virzīti atlasei uz Baltiju. Atlase uz Baltiju ir mazāka mēroga, kur apmēram 50-60 cilvēki no visām klašu grupām. Un seši vai astoņi cilvēki tiek izvēlēti Baltijas valstu ķīmijas olimpiādei,” stāsta Olavs.

Un, tikai labi nostartējot Baltijā, var tikt uz starptautisko olimpiādi, kurā piedalās vairāk nekā 300 jauniešu. Olimpiāžu cikls aizņem vairāk nekā četrus mēnešus. Lielajā olimpiādē uzdevumi dažādi – gan praktiskie, gan teorētiskie – un konkurence ir liela.

“Tās ļoti spēcīgās ir arī lielās [valstis], kur ir liels skaits skolēnu, no kuriem var atlasīt, kuriem tiek ielikti neticami lieli finansiālie, vispār laika un centības līdzekļi.

Tur Ķīna un ASV, sacensties ar viņiem ir iespējams, bet to ir ļoti grūti izdarīt. Bet mēs mēģinām konkurēt ar Lietuvu un Igauniju, mēs esam ļoti priecīgi, ka var konkurēt ar viņiem, un esam priecīgi, ka šogad arī viņus pārspējām,” norāda Gustavs.

Ceļā uz zinātni

Abi jaunieši stāsta – šobrīd viss liecina, ka nākotni saistīs ar zinātni. Turklāt olimpiādē iegūtās medaļas ir labs solis, lai karjera būtu veiksmīga.

“Tā sajūta tagad ir tāda, ka kaut ko esi sasniedzis zinātnē, un būtu diezgan stulbi tagad nolemt virzīties uz citu lietu.

Jo saproti, ka tā varbūt ir tā joma, kura tev padodas, un labāk turēties tajā. Un zinātnē ir daudz iespēju. Tā kā domāju, ka tas nav slikts lēmums,” spriež Olavs Rāciņš.

Arī Organiskās sintēzes institūta zinātniskais asistents Jānis Briška savulaik izcīnījis godalgu starptautiskā ķīmijas olimpiādē. Viņš stāsta, ka tas viņam palīdzējis turpmākajā karjerā. Viņš šogad mācīja olimpiādes dalībniekus un devās tiem līdzi uz olimpiādi.

Viņš atzīst, ka jauniešu sniegums bijis neliels pārsteigums. Tomēr svarīgi ir ne tikai jauniešu sasniegumi, šādas olimpiādes popularizē ķīmiju kā tādu.

“Tas iedvesmo citus cilvēku piedalīties, tas parāda to, ka tas ir iespējams, un kādi citi bērni arī ierauga un izdomā – es arī gatavošos, varbūt es pēc gada vai diviem arī tikšu.

Tā ir olimpiāžu galvenā funkcija – vairot interesi par fiziku, ķīmiju, bioloģiju un tādā garā,” saka Briška.

 

 

The start of the 50th International Chemistry Olympiad with the best team. #icho2018 #teamlatvia??

A post shared by Nauris Narvaišs (@nnarvaiss) on Jul 21, 2018 at 9:50am PDT

 

Ar skolas zināšanām nepietiek

Tomēr ne tikai ķīmiķi šā gada mācību olimpiāžu ciklā izcīnījuši godalgas. Nupat arī biologi atgriezušies ar trim medaļām, un tikpat izcīnījuši arī jaunie fiziķi. Jauno fiziķu mentors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs norāda – lai to sasniegtu, atlasīja zinošākos jauniešus, un bijis garš sagatavošanās cikls.

“Visi mūsu medaļu ieguvēji vēl nav 12.klases skolēni, viņiem vēl ir viena vai divas sezonas priekšā. Un tik jaunai izlasei tas ir absolūti izcils rezultāts,” stāsta Kaščejevs.

Starptautiskām sacensībām fizikā nepietiek ar to, ko var iemācīties skolā vai pat pulciņā. Skolēni iziet cauri vairākām atlases kārtām, un tad, kad ir zināms izlases sastāvs, tad tiek rīkotas īpašas treniņnometnes. Šogad bija divas.

Šogad fizikas olimpiādē Irānā bronzas medaļu izcīnīja Vilhelms Cinis. Viņš šobrīd mērķtiecīgi strādā, lai kļūtu par zinātnieku – katru dienu pilda uzdevumus, lasa teoriju. Šī viņam bija pirmā lielā olimpiāde, un tur viņš sapratis, ka arī latvieši eksaktajās zinātnēs var būt līdzvērtīgi citiem.

“Pavisam noteikti ir prieks par izcīnīto medaļu, bet ir arī skaidrs, ka jāsāk gatavoties nākamā gada olimpiādei. Man bija šķitis pirms tam, ka olimpiādē es jutīšos mazāks, jo tā ir olimpiāde, kurā sabraukuši visi lielākie prāti no visas pasaules. Tomēr nebija tik ļoti liela tā sajūta, ka es būtu sliktāks par citiem. Patiesībā bija pat sajūta, ka mēs visi esam diezgan lielā mērā vienādi,” stāsta Cinis.

Starptautisko mācību olimpiāžu cikls, kurā piedalās mūsu jaunieši, vēl nav noslēdzies. Līdz nedēļas beigām Kanādā notiek starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde, bet septembra sākumā Japānā jaunieši sacentīsies informātikā. Tā kā godalgu skaitu starptautiskajās olimpiādēs vēl varam arī papildināt.