Piektdien LU Satversmes sapulcē notika LU rektora vēlēšanas. Uz rektora amatu vēlēšanās esošais LU rektors Indriķis Muižnieks konkurēja ar universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu, profesoru Gundaru Bērziņu.
LU Satversmes sapulcē ir 300 locekļi, bet vēlēšanām bija reģistrēti un balsoja 286. Par Bērziņa kandidatūru tika atdotas 128 balsis (un pret bija 156), bet par Muižnieku - 141 (pret bija 143).
Sākotnēji, paziņojot rezultātus, tika norādīts, ka neviens no pretendentiem nav saņēmis vajadzīgo balsu skaitu un LU rektoru nāksies izraudzīties otrajā vēlēšanu kārtā. Savukārt vēlāk paziņots, ka saskaņā ar jaunāku nolikumu Muižnieka iegūtais balsu skaits ir pietiekams pārvēlēšanai.
Saskaņā ar LU Satversmi rektoru uz četriem gadiem ievēl amatā LU Satversmes sapulce. Rektoru var ievēlēt amatā divus amata termiņus pēc kārtas.
Pārvēlētais rektors kā savus nākotnes galvenos uzdevumus minēja ārvalstu studentu un mācībspēku piesaistīšanu, mācību programmu uzlabošanu un infrastruktūras tālāku uzlabošanu.
Vairāku stundu iztaujāšana
Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē vairākas stundas iztaujāja abus kandidātus par dažādiem augstskolai aktuāliem jautājumiem, piemēram, iekļūšanu starp pasaules 500 labākajām augstskolām, akadēmiskā centra būvniecību Torņakalnā un universitātes pārvaldības modeli.
Pašreizējais rektors Muižnieks vairāk runāja par saimnieciskiem jautājumiem – budžeta palielināšanu, nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un jaunu ēku būvi. “Mēs nopietni, pārdomāti un tikai ar LU Senāta akceptu strādāsim pie papildu līdzekļu iegūšanas akadēmiskā centra attīstīšanai atbilstoši tam, kā to ir lēmis Ministru kabinetā, atsavinot mūsu nekustamo īpašumu,” sacīja Muižnieks.
Savukārt viņa konkurents Bērziņš uzsvēra, ka universitāte nav tikai ēkas un cita infrastruktūra. Viņaprāt, vairāk uzmanība jāpievērš cilvēkiem – studentiem, pasniedzējiem un darbiniekiem. “LU ir ne tikai zaudējusi pozīcijas starptautiskajos reitingos, bet daudz ko vērtīgāku – cilvēcīgu un vērtības. Skumji, bet to vietā stājušās saimnieciskās interesēs,” sacīja Bērziņš.
Arī debatēs izskanēja kaismīgi aicinājumi pēc izmaiņām LU vadībā. “Visi jau sen zinām, ka LU nekad nav vadījis Indriķis Muižnieks. Viņš akli un gļēvi gājis citu savtīgu cilvēku pavadā. Bijis vien marionete, kas uz laiku apveltīts ar varas ilūziju,” pauda LU Datorikas fakultātes profesors Juris Borzovs.
Pretendenti - kas viņi ir?
Muižnieku rektora amatam izvirzījusi Medicīnas fakultāte, Materiālu mehānikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Latviešu valodas institūts, Cietvielu fizikas institūts, Bioloģijas institūts, Bioloģijas fakultāte, Ķīmiskās fizikas institūts, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, kā arī Botāniskais dārzs.
Muižnieks ir aizvadījis pirmo četrgadi augstskolas vadītāja krēslā. Redzamākais viņa laika panākums varētu būt akadēmiskā centra turpinājums Torņakalnā. Par savu mērķi nākamajai četrgadei viņš izvirzījis LU iekļūšanu pasaules piecsimt labāko augstskolu vidū. Pašas augstskolas priekšvēlēšanu debatēs
Runājot par personālu, Muižnieks no tā debatēs arī saņēma jautājumus. Piemēram, kādēļ noalgojis Nacionālās apvienības politiķi un Rīgas domes deputāti Baibu Broku. Par Muižnieku publiski atkārtoti izskanējušas ziņas par iespējamo biedrošanos ar čeku, un šonedēļ publiskota lieta, ka viņš nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju.
Savukārt Bērziņu šim amatam izvirzīja Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Datorikas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte.
Kritika bijusi jāpiedzīvo arī Muižnieka vienīgajam konkurentam - profesoram Bērziņam, kas sevi pieteicies ar pieredzi lielu uzņēmumu vadīšanā. Pirmdien Universitātes vadība pretēji likumā paustajam aizliegumam izziņoja, ka ir saņēmusi trauksmes cēlēja vēsti par Bērziņa promocijas darba neatbilstību ētikas un kvalitātes kritērijiem. Augstskola nopietni reaģēšot un veikšot rūpīgu pārbaudi. Pats Bērziņš pēkšņos pārmetumus noraida un sola tiesāties par neslavas celšanu.
"Tas, kā tas noticis, ir viens no sliktākajiem iespējamiem scenārijiem Latvijas Universitātei. Anonīmi ziņojumi kļūst par vēlēšanu objektu, un manipulācija ar informāciju ir notikusi. Pilnīgi nepamatoti. Pārmetumi, ja tā ir akadēmiska diskusija, vai Darvins ir tieši šādi teicis vai mazliet savādāk, bija tajā vietā jāliek atsauce uz lapaspusi vai nebija jāliek. Ja šāda līmeņa pārmetumi tiek izteikti pāris dienu pirms vēlēšanām, tas nav pareizi," sacīja Bērziņš.
