Lietuvas iedzīvotāji no novembra varēs saņemt 1000 eiro kompensāciju, ja nomainīs savu automašīnu pret tādu, kas rada mazāku daudzumu ogļskābās gāzes izmešu. Jaunā automobiļa pirmreizējai reģistrācijai būs jābūt veiktai Eiropas Savienībā ne agrāk kā 2013. gada 1. janvārī, un tā dzinējam būs jābūt darbināmam ar benzīnu, gāzi, etanolu vai elektrību.
Lietuvas Vides ministrijas viceministre Justina Grigaravičiene pastāstīja, ka tas darīts ar mērķi atjaunināt autoparku Lietuvā, kā arī samazināt CO2 emisijas. Viņa uzskata, ka šo iespēju izmantos daudzi iedzīvotāji.
„Pat iniciatīvas agrā stadijā, kad stāstījām iedzīvotājiem par šo kompensāciju, daudzi cilvēki interesējās, kā tas strādās un kad to varēs sākt darīt," teica Grigaravičiene. "Tā ka cilvēki ir ieinteresēti ne tikai nodot savu veco auto, bet arī iegūt šo kompensāciju pēc iespējas ātrāk. Varbūt viņiem šķiet, ka tūkstotis eiro nav pietiekami, lai iegādātos labāku transportlīdzekli, neskatoties uz to, mēs pagaidām redzam tikai ieguvumus no šīs iniciatīvas.”
Līdz 2021. gadam šādām kompensācijām plānots piešķirt 30 miljonus eiro. Pagājušajā nedēļā arī pieņemts lēmums Lietuvā ieviest nodokli automobiļu radītajiem izmešiem. Nodokļa apmērs ir no dažiem desmitiem līdz pat 1280 eiro. Latvijā ekspluatācijas nodoklis jau pastāv kādu laiku. Šogad tas palielināts līdz 1056 eiro, tomēr tas īsti nav palīdzējis samazināt kopējo CO2 izmešu daudzumu, kas saistīts ar Latvijas veco autoparku.
Vidējā automašīna Latvijā ir piecpadsmit gadus veca.
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzskata, ka nav pamata aizbildināties ar iedzīvotāju mazāku rocību.
„No visām mašīnām, ko mēs tagad importējam, lietotajām – vairāk nekā 60% bija vecākas par desmit gadiem. Un šī tendence brutāli pieaug. 2013. gadā bija 37% un šobrīd ir 61%," teica Kulbergs. "Tas izskatās aplami, jo, būsim godīgi, ekonomika iet uz augšu, vidējā alga kāpj, IKP uz iedzīvotāju arī kāpj. Mēs esam pārsnieguši visus pirmskrīzes rādītājus gan ekonomiskajā, gan personīgajā līmenī. Jā, daudzi mēģinās paskaidrot un teikt, ka šis ir saistīts ar to, ka cilvēkiem nav rocības, nav naudas, cilvēki nevar atļauties. Es gribu apgalvot pretējo. Visi cipari rāda, ka tās ir muļķības.”
Kulbergs sacīja, ka liela loma šajā spēlē ir ēnu ekonomikai. Bankas nedod lielai iedzīvotāju daļai tādus kredītus, lai varētu atļauties jaunāku automašīnu, jo oficiāli uzrādīti pārāk mazi ienākumi. Līdz ar to daļa cilvēku izvēlas ņemt līzingā auto pie nebanku aizdevējiem, kas tirgo vecākas mašīnas. Asociācijas prezidents uzsver, ka šie nebanku aizdevēji uz vienu cilvēku var atļauties tērēt sešus līdz desmit tūkstošus eiro. Un tādai naudas summai atbilst vecās automašīnas.
„Nav tikai veca autoparka jautājums. Mēs esam kā Eiropas Savienības dalībvalsts parakstījuši protokolu par gaisa piesārņojumu," uzsvēra Kulbergs. "Šobrīd mēs redzam - desmit gados palielinām par 10 procentiem CO2 apjomu. Pēc šodienas datiem, 2030. gadā mums būs par 2 miljoniem tonnu CO2 vairāk nekā atļauj mūsu apņemšanās. Tātad 2021. gadā mēs jau sāksim maksāt soda naudas par laicīgu neizpildi.”
Šīs soda naudas apmērs varētu sasniegt 48 miljonus eiro gadā, un tas būtu jāmaksā pašiem autovadītājiem.
Eksperts skaidro, ka divi miljoni tonnu CO2 samazinājums nozīmē, ka jau šodien ir jāpārstāj izmantot divas trešdaļas visu Latvijas transportlīdzekļu. Tāpēc aktuāls ir jautājums, kā risināt situāciju?
Autožurnālists Normunds Avotiņš stāsta, ka
lietuviešu plāns par kompensācijām ir labs un cēls, tomēr nevajadzētu steigties ar tā ieviešanu Latvijā.
„Latvijai arī nāksies kaut kā tamlīdzīgi rīkoties," uzskata Avotiņš. "Lietuvieši mēģina apsteigt notikumus un daļu naudas, kuru varbūt tāpat nāktos samaksāt sodos, tad novirza šādam projektam. Vai no tā būs efekts, redzēsim tikai ar laiku. Tā ka nekā unikāla tur nav. Es domāju, mēs drīzāk varētu vērot lietuviešu pieredzi un skatīties, vai tas tiešām darbojas. Mazliet tā jocīgi tomēr šķiet, ka šī dotācija neattiecās uz dīzeļa automašīnām. Tātad cilvēks, kurš vēlas utilizēt savu veco mašīnu, saņems jaunākas automašīnas iegādei tūkstoti eiro, bet tikai tādā gadījumā, ja tai būs benzīna, gāzes dzinējs vai tas būt elektromobilis. Tātad dīzeļi it kā ir izslēgti no spēles, lai gan dīzeļa automašīnām salīdzinoši ir zemāki CO2 izmeši.”
Žurnālists uzsver, ka Latvijai jānogaida, lai redzētu, kā šī iniciatīva darbosies kaimiņvalstī. Tomēr nenoliedzami jārīkojas būs.
