Matemātikas skolotāja Anita Stalidzāne Rugāju vidusskolā, mācot par proporcijām, šodien izmanto skaitļus, ko vakar valdība piedāvājusi kā risinājumu streika novēršanai. "Darba slodze – samaksa. Darba slodze, ko prasa, – samaksa. 7,5 eiro stundā sanāk. Tāds iznāk rezultāts. Tātad tas pats vien ir!" lēsa skolotāja.
Ne algas, bet slodzes skaitlis ir tas, kas neapmierina pedagogus pierobežas novadā. Lauku vidusskolā, kur paralēlklašu nav, daudzi skolotāji māca vairākus priekšmetus. Līdz ar to daudz laika jāveltī gatavojoties mācību stundām. It īpaši – kopš jāmāca ar kompetenču pieeju.
"Man materiālu nav. Un tas nozīmē, ka skolotājam nepārtraukti – arī savā brīvajā laikā – jāgatavojas, jāmeklē materiāli, pat jātulko man no angļu valodas.
Tas ir ļoti laikietilpīgs darbs. Cauriem vakariem, arī brīvdienās," stāstīja bioloģijas, sociālo zinību un dizaina skolotāja Lolita Krēbse.
Citā lauku skolā, pamatskolā dažu kilometru attālumā no novada centra, stāstīja, ka, lai gan bērnu klasē mazāk nekā pilsētu skolās, to vidū biežāk ir skolēni, kas mācās pēc speciālās programmas.
"Es pati svētdien uz pirmdienu gatavojos no diviem līdz 11 vakarā. Katram šim līmenītim ir jāsagatavojas diferencēti, teiksim tā," norādīja matemātikas skolotāja Ināra Ņikuļina.
Skolotāja Ināra jau pirms vairākiem gadiem devās pensijā un vien pāris dienas pirms jaunā mācību gada piekrita atgriezties skolā, jo citādi – nebūtu kam mācīt.
Stacijas pamatskolas direktore Ruta Bukša stāstīja, ka kolēģi aiziet strādāt citās profesijā vai uz pilsētu skolām. Lai gan šīs skolas pedagogi nav arodbiedrībā, plānots streikot.
"Vai es tiešām beidzot varēšu arī saņemt atalgojumu par to visu papildu darbu, kas man ir jādara, gatavojoties stundai, labojot bērnu darbus un veicot audzināšanas pasākumu,
sadarbojoties ar vecākiem, citām institūcijām? Tā tas viss paliek neapmaksāts pedagogiem," sacīja Bukša.
Arī Balvu novada pašvaldībā teica, ka, lai gan skolēnu maz, skolotāji strādā daudz stundu, mācot vairākās skolās. Ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām maksātajām piemaksām skolotājiem šeit konkurēt nespēj, tāpēc arī algas ir zemākas. Līdz ar to laukos cer, ka skolotājus profesijā un reģionā izdosies noturēt ar individuālāku, skolēniem pietuvinātu darba vidi.
