ĪSUMĀ:
- Bieži vien cilvēki nenovērtē situāciju, un tas noved pie traģiskām sekām.
- Pašvaldībām nav pienākums noteikt aizliegumu kāpt uz ledus.
- Lai drošības noteikumus ievērotu, nepieciešama kontrole.
- Glābēji aicina būt uzmanīgiem un parūpēties par drošību
Dzīvnieki ziemā, ejot pāri ūdenstilpēm, meklē sev īsāko ceļu un nespēj novērtēt ledus drošumu vai apjaust, kur atrodas, bet cilvēkiem ledus ir dažāda veida atļautas un arī neatļautas izpriecas – kādam ar slidām, citam tā ir iespēja izskrieties ar savu spēkratu, daudziem tā ir iespēja baudīt ziemas copi – zemledus makšķerēšanu.
“Pilsētniekiem notrulinās pašsaglabāšanās instinkts”
Taču, baudot ziemas priekus, cilvēki nereti aizmirst padomāt par drošību, to apliecina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks majors Valdis Straume.
“Sākas tie izsaukumi, kā parādās pirmie sali, pirmais ledus ir izveidojies; kaut viņš ir plāns, protams, neapdomīgi cilvēki lien uz ledus, parasti tie ir zemledus makšķernieki. Bravūrīga, neapdomīga rīcība noved pie tā, ka viņi ir jāglābj. Katrs makšķernieks domā, ka viņš neielūzīs, ka ar viņu nekas nenotiks, un, ja arī ielūzīs, tad viņš būs spējīgs arī izlīst, bet netrenētam cilvēkam izlīst bez speclīdzekļiem ir ļoti smagi un ir jābūt ļoti sagatavotam cilvēkam,” uzsvēra Straume.
Neapdomību un pārgalvību, kādēļ notiek negadījumi uz ledus, minēja arī profesionāls makšķernieks, televīzijas raidījumu un rakstu par makšķerēšanu veidotājs Normunds Grabovskis.
Viņš arī norādīja, ka bieži vien cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par ledus biezumu.
Tas, ka kādu laiku ir pieturējies ilgstošs sals, vēl nenozīmē, ka uz ledus kāpt ir droši.
“Cilvēki mūsdienās attālinās no dabas, no dabas procesiem. Ja cilvēki laukos vēl ar to sastopas, tad pilsēta notrulina pašsaglabāšanās instinktu cilvēkiem.
Es pats šajā ziemās divas reizes biju liecinieks – viens bija Dzirnezerā, tepat pie Rīgas, kur visu nedēļu salis, un pagāja baumas, ka tur ir ledus. Tādā vienā līcītī, kur nav ne straumes nekā, ledus jau bija tāds labs. Bet paej nost no taciņas, kas bija iemīta un sasalusi, tur ir vispār 3-4 cm tikai un vēl virsū sniegs. Es večiem gāju garām teicu: „Uzmanieties!”. Divatā blakus iet, kādus simts metrus pagāja, un abi divi iekrita. Labi, ka izvilka ārā viņus,” stāstīja Grabovskis.
Pašvaldībām nav pienākums noteikt aizliegumu kāpt uz ledus
Šobrīd Latgalē teju uz katra ezera var redzēt pa kādam makšķerniekam. Ir arī īpaši iecienītas vietas. Piemēram, daugavpiliešiem tāds ir Stropu ezers, uz kura šajās dienās var sastapt ļoti daudz cilvēku, jo īpaši makšķerniekus.
Daugavpils pilsētā kāpšana uz ledus tiek kontrolēta.
Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes speciālisti apseko pilsētas ūdenstilpes, pārbauda ledus biezumu un tad, kad tas nav drošs, tiek izdots rīkojums ar aizliegumu atrasties uz pilsētas ūdenstilpēm. Noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības policija.
Kā apliecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, tur, kur notiek kontrole un tiek mērīts ledus biezums, negadījumu skaits ir mazāks. Līdzīga kārtība pastāv arī citās Latvijas pašvaldībās, tomēr ne visās.
Pirms pieciem gadiem tika pieņemti likuma grozījumi, kas ļauj pašvaldībām noteikt aizliegumus atrasties uz ledus, bet tas nav noteikts pašvaldībām kā pienākums, skaidroja Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākais referents Maigurs Ludboržs.
“2016. gadā tika pieņemti grozījumi Zemes pārvaldības likumā, kur ir noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz ledus, ja šis ledus ir uz ūdeņiem, kas ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdz ar to pašvaldība var pieņemt saistošos noteikumus vai izdot kādu rīkojumu, kā nu kurā pašvaldībā tas notiek. Papildus ir arī noteikta administratīvā atbildība par aizlieguma atrasties uz ledus,” stāstīja Ludboržs.
Pašvaldības ir tiesīgas, bet tas nav pienākums, tāpēc ir pašvaldības, kurās uzraudzība nenotiek. Vairumam nav resursu, piemēram, Rēzeknes novadā.
„Mums nav pašvaldības policijas, nav administratīvās inspekcijas, mums nav kontrolējošo institūciju, sanāk katra paša atbildība,” atzina Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška.
Arī Ludzas novadā, kur ziemai sākoties, laimīgas sakritības dēļ tika izglābts kāds ielūzis zemledus makšķernieks, uzraudzība pašvaldībā nenotiek, apliecināja Ludzas novada domes izpilddirektors Sergejs Jakovļevs:
„Pie mums diemžēl nav ne policijas, ne inspekcijas, un mēs paļaujamies uz Valsts policijas atbalstu. Ludzas pilsētas teritorijā ir pieci ezeri, un mēs, atzīšos godīgi, līdz šim nekontrolējām ledus biezumu.”
Rēzeknes pilsētā ir Administratīvā inspekcija, taču nav speciālistu, kas spētu noteikt ledus biezumu. Situācija nav tik vienkārša, sacīja Rēzeknes pilsētas pašvaldības Administratīvās inspekcijas vadītājs Pāvels Savickis.
„Nav tādu speciālistu, kas var noteikt, no kura brīža viņš paliek bīstams, un pašiem arī atrasties uz ledus tikpat bīstami kā tiem makšķerniekiem!” pauda Savickis.
Nepieciešama kontrole
Tomēr, vai šādas normas ieviešana, kad pašvaldībām obligāti būtu jāseko savā teritorijā esošo ūdenstilpņu ledus biezumam un jānosaka aizliegums kāpt uz ledus, varētu būt risinājums traģisku notikumu novēršanai? To, ka kontrolei būtu jābūt, apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
„Vajadzētu noteikt, no kāda ledus biezuma varētu iet, un to stingrāk kontrolēt, un varētu papildus ielikt [noteikumu], lai makšķerniekiem līdzi būtu, piemēram, ledus irbuļi, ar kuriem vismaz kaut kā varētu mēģināt izglābties, jo tie palīdz un maksā līdz pieciem eiro, tas ir nieks salīdzinājumā ar cilvēka dzīvību,” pauda VUGD pārstāvis.
“Jāizglīto, protams, arī skolnieki, es saprotu, ka ļoti daudzās skolās tas tiek veikts, tas ir ļoti pareizi. Pārbaudošā institūcija – policija vai pašvaldības policija; noteiktā teritorijā tam ir jāseko līdzi un jāveic kontrolētas pārbaudes arī. Man ir par Lietuvu ziņas, ka tur ir noteikts likumiski, ka var iet uz ledus no 7 centimetru biezuma, nevar atrasties uz ledus apreibušie, uzreiz ir sods, jābūt irbuļiem vai ķekšiem līdzi. Tur ir kontrole un, cik man zināms, noslīkušo skaits ir daudz mazāks,” stāstīja Straume.
Profesionāls makšķernieks Normunds Grabovskis ir pārliecināts – ja aizliegumus ievieš, tad arī rūpīgi jāseko aktuālajai situācijai uz ūdenstilpēm, lai varētu ļaut kāpt uz ledus, kad tas ir droši.
Ja aizliegums būs vien aizlieguma dēļ, tas nestrādās.
„Šajā visā griezumā gribu uzslavēt Rīgas pašvaldību. Ir ļoti loģiska tā rīcība Rīgas ūdeņos. Katru nedēļu tiek veikti mērījumi, un kad ir 10+ centimetri stabils ledus, tad kaut kādās atsevišķās vietās atļauj makšķerēt. Un, ja ir loģisks liegums un tas tiek regulāri pārskatīts, tad viss ir kārtībā. Ja cilvēks jūt, ka tas tiek darīts viņa labā un viņa drošības pēc, tad nav problēmu, bet, ja aizliedz aizliegšanas pēc, tad nekas labs nesanāk,” klāstīja Grabovskis.
Glābēji aicina būt uzmanīgiem un parūpēties par drošību
Kā saka glābēji, ledus ir bīstams un neprognozējams jebkurā laikā, tāpēc pašiem jābūt piesardzīgiem un jāpadomā par rīkiem, kas var palīdzēt ielūšanas gadījumā, līdzi ņemot ledus irbuļus un velkot glābšanas vesti.
Neiet vienatnē uz ledus, izvairīties arī no tādām ūdenstilpēm, kur apkārt nav cilvēku, kas var palīdzēt.
Informāciju par ledus biezumu Latvijas upēs un trīs ezeros – Ķīšezerā, Rāznā un Burtniekā – var atrast Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā, lai nebūtu jāpaļaujas vien uz savām spējām un izjūtām apjaust ledus biezumu.
Piemēram, sazinoties ar centra pārstāvi, hidroloģe eksperte Līga Klints norādīja, ka arī šobrīd, lai gan ārā pieturas sals, ledus kārta dažādās Latvijas upēs nav vienlīdz stabila.
Tāpat arī tomēr stingrāka kontrole, mērot ledus biezumu un nosakot, kad drīkst atrasties un kad ne, būtu risinājums, tomēr aktuāls ir jautājums, kas to darīs, jo ne visās pašvaldībās ir pašvaldības policija vai citi atbilstoši speciālisti, kas to var darīt. Tāpat tam ir vajadzīgas finanses.
