Restorāns “Sēnīte” tukšs jau stāv teju 20 gadus. Oficiāli to slēdza 2000. gadu sākumā. Nesen jaunu dzīvību par kultūrvēsturisko pieminekli atzītajā ēkā solījās iedvest konditorejas uzņēmums “Liepkalni”. Pērn izsludināja arhitektu ideju konkursu par kompleksa pārbūvi, kurā uzvarēja Jāņa Ruciņa ideja.
Tagad projekts atkal apstājies. Par to aizvadītajā nedēļā sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja uzņēmuma pārstāvji.
Formālais iemesls, kādēļ šobrīd ir apturēts vērienīgais “Sēnītes” atjaunošanas projekts, ir strīds starp projekta attīstītājiem un uzņēmumu “Latvijas valsts ceļi”, kas šobrīd veic Vidzemes šosejas rekonstrukciju iepretim restorānam. Kā norāda restorāna attīstītāji, tur stāvvieta viņiem nepieciešama, lai klienti ērti piebrauktu pie pašām restorāna durvīm, atstātu mašīnas un tālāk jau dotos nobaudīt maltīti. Tam pretī ir satiksmes eksperti, norādot, ka šādi tiks izveidots vēl viens melnais punkts uz Latvijas ceļiem.
“Bīstamība veidojas tajā vietā, ja satiekas divi dažādi ātrumi. Ja ir stāvlaukums, mašīnas ātrums ir nulle, tajā pašā laikā garāmbraucošo mašīnu ātrums šajā vietā būs vismaz 70 km/h. Uzsākot braukt, izbraucot no šī stāvlaukuma, veidojas konflikta situācija. Un tas ir tas, kas paaugstina bīstamību šim stāvlaukumam brauktuves malā,” skaidro “Latvijas valsts ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Zaļākalna ieskatā autostāvvietas “Sēnītes” apkārtnē pietiekot. Šosejas rekonstrukcija paredz ierīkot nobrauktuvi uz jau esošo asfaltēto laukumu pie restorāna. Tāpat apmeklētāji auto var novietot stāvvietā pie Siguldas šosejas, kā arī laukumā pie rotācijas apļa, ko iepriekš bija plānots nojaukt, taču tagad paredzēts saglabāt.
Tikmēr “Liepkalnu” īpašnieks Dagnis Čākurs par projekta apturēšanas iemesliem kameras priekšā runāt nevēlējās, viedokli sniedzot īsziņu veidā: “Nevēlos vairāk iesaistīties ažiotāžas veidošanā ap šo zaudēto ieceri. Pašlaik jau strādāju pie citas ieceres attīstīšanas. [..] Esmu risinājis jautājumus ap šo objektu gandrīz divus gadus,
man nav mērķis ilgstoši cīnīties par iespējām attīstīt šo vēsturisko objektu.”
Pati restorāna ēka un zeme aizvien pieder Atim Sausnītim un Ivaram Strautiņam, kuri to ilgstoši centušies pārdot. Strautiņš gan Latvijas Televīzijai uzsver, ka “Liepkalni” no “Sēnītes” atjaunošanas ieceres oficiāli nav atteikušies. Iemesls grūtībām drīzāk meklējams finansējuma piesaistē.
