Rīgā jau tradicionālajā gājienā pa Vecrīgas ielām uz Brīvības pieminekli devās vairāki simti cilvēku, kuri vēlējās pateikties leģionāriem par viņu patriotismu un ziedošanos Latvijas neatkarībai. Vecrīgā bija vērojams liels skaits drošības iestāžu pārstāvju, taču gājiena dalībnieki bija disciplinēti un ziedus pie Brīvības pieminekļa devās nolikt dziedādami.
Gājiena dalībnieku vidū bija vairāki redzami Nacionālās apvienības pārstāvji, tostarp Saeimas deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ritvars Jansons un citi. Daudziem sanākušajiem bija arī Ukrainas karodziņi. Pasākums noritēja bez skaļiem incidentiem. Pirms pusdienlaika gājiena dalībnieki sāka izklīst.
Piemiņas pasākums Lestenē tika sākts ar klusuma brīdi Ukrainā dzīvību zaudējušo varoņu piemiņai. Daudzi Lestenē ieradās krietnu brīdi pirms atceres pasākuma, lai klusi un privāti pieminētu karā zaudēto tēvu, brāli, radinieku.
Lestenes brāļu kapos pārbedīti vairāk nekā 1000 vīru. Memoriāla sienā iegravēti vēl 18 000 kritušo un bezvēsts pazudušo vārdi, un pie tiem šodien leģionāru simbols – baltas rozes.
KONTEKSTS:
1944. gada 16.–19. marta latviešu SS "brīvprātīgo" leģiona kaujas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes bija vienīgā reize, kad leģiona abas divīzijas karoja blakus viena otrai. Tāpēc trimdas leģiona veterānu organizācijas "Daugavas Vanagi" delegātu sapulce 1952. gadā nolēma 16. martu atzīmēt kā "Latviešu leģiona piemiņas dienu, lai atcerētos kritušos karavīrus un cīņu pret boļševismu".
16. martā latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki Rīgā un arī Lestenē mēdz pieminēt tos Latvijas valsts iedzīvotājus, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās fašistiskās Vācijas bruņotajos spēkos "brīvprātīgo" latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Lai arī 16. marts nav oficiāla karavīru piemiņas diena, Latvija kā demokrātiska valsts nedrīkst liegt šajā dienā pieminēt kritušos karavīrus, iepriekš atzīmēja Ārlietu ministrijā, norādot: Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā 11. novembrī, kad visā valstī notiek plaši piemiņas pasākumi.
